Archive for the ‘ receptes ’ Category

Tofu maizītes aukstiem ziemas rītiem jeb Diēta beidzot tiešām aizgāja ieskrieties.

Šoziem laika trūkuma dēļ lielo brokastu parādi aizvietojām ar elegantu zaļo kokteiļu sūkšanu. Sastāvdaļas kā nu kuru reizi, bet galvenie spēlētāji parasti ir spinātu kaudze + ābols + banāns + sauja dzērveņu/smiltsērkšķu un tad visādi pulverīši – hlorella, kviešu asnu pulveris, sēņu pulveris, kaņepju pulveris, mistiskas kaltētas odziņas, noni sula, reizēm auzu piens, kāds citruss, kāds ingvers un tā tālāk. Virziens skaidrs, zaļš un veselīgs.

Pēdējās dienas gan vareni slimoju un vareni veseļos, tāpēc nācās ar zaļajiem kokteiļiem aizstāt ne vien brokastis, bet arī visu pārējo, tāpēc, zin, pieriebās gan. Tā nu atļāvāmies atlaist un sarīkot īstas svētku brokastis ar trekniem, ceptiem, smeķīgiem un debešķīgiem tofu maižukiem, pie kādiem dzīrojam tik brīvdienās.

Vajadzīgs:

Stingrais tofu (to, kas klučos nopērkams veikalā Veselība (a la Sojas veikals Gogoļa ielā), Stockmann, Sky)

Maizīte (kādu nu sirds kāro)

Sojas majonēze (nopērkama Rimi, pie parastajām majonēzēm)

Sinepes (šoreiz iesaku nevis īstās, labās, bet maigās Heinz sinepes, nopērkamas Rimi)

Kečups (hellljā)

Tuč tuč sojas mērces

Garšvielas pēc izvēles (mana izvēle – sabji masala tofu cepšanai + oregano)

Tofu izpako (ja liekas pamitrs, lieko ūdeni nospiež papīra dvielī), sagriež apm. 5 mm biezās šķēlītēs un cep sakarsētā eļļā, kur pirms tam apcepinātas garšvielas, manā gadījumā Sabji Masala. Kad tofu smuki nobrūnējis, uzlej šļukatu sojas mērces, aši vēlreiz pamētā no vienas puses uz otru un gotovs!

Maizīšu gatavošana ir brutāla – varētu, protams, uzjaukt mērcīti bļodiņā, bet es vienkāršu uzspiežu nedaudz sinepju, kečupa un majonēzes uz katras no maizes šķēlēm un izlīdzinu. Ar mērcīti vari tiešām nekautrēties, galu galā – majonēce un kečups jau klāt, kas tur vēl ko zaudēt.

Eleganti sasmērētajām maizītēm liec virsū tofu šķēles, pārkaisi oregano un tosterī vai cepeškrāsnī iekšā. Mums pieejams grillētāj-tosteris, tas vispār eleganti, bet noteikti, ka derēs citi arī.

Ilgi gaidīju Smārtu uz brokastīm, tāpēc nācās maižukus ilgi cepināt, un tā nu tofu pavisam sinhronizējās ar maizīti, bildē pat īsti nekas nav atšķirams. Bet vai nu tā liela bēda, sataisīs pats un paskatīsies, kā kam jāizskatās.

Ja gribas padarīt šīs dzīres vēl baisākas, paņem sojas cīsiņus (Hanuman veikals pagrabiņā zem Rāmas vai Sojas veikals Gogoļa ielā), sagriez gareniski un apcep tāpat kā tofu. Arrrrrrgggg.

Labu veselību, siltumu kaulos un notaukotu degungalu vēlu Tev ziemas svētkos.

2012
02/16
CATEGORY
receptes
vegāniem
TAGS

8 komentāri

Atkalredzēšanās (ar skābenēm, pavasari un vispār) zupa

Labvakar, labrīt.

Tāds padrūms klusums te bij iestājies… varētu jau domāt, ka beidzot kotletīna trūkums licis man atmest pedāļus, bet nekā, dzīvs, vesels un joprojām sitas pa virtuvi. Tikai laika ļoti maz. Par ko arī sirsnīgi atvainojos.

Tātad, pavasaris klāt, kulinārā urdoņa pakrūtē joprojām dzīva un laiku pa laikam jau kaut kas arī jāēd, par spīti tam, ka blogā tas tāpat nav redzams.

Vakar, piemēram, ēdām skābeņzupu. Dārzā jau pamatīgi saaugušas un pa laikam mestas salātos, bet zupā skābenes, ja godīgi, laikam liku pirmoreiz un nemaz i nezināju, kā tas darāms. Galvenokārt jau tāpēc,ka Smārtam ir bērnudārza, skolas vai citu smalko ēdnīcu fobijas, kas neļauj naktīs gulēt, zinot, ka kaut kur ārā cauri zemei klusi laužas skābenes, kuras vēlāk var pārtap biedējošā virumā. Bet nu jau laikam Smārts bij apradis ar domu, ka virtuvē man neiet tik slikti kā sportā, tāpēc kaut kā saņemās un deva jāvārdu.

Tad nu parušinājos pa internetu (konkrētas adreses nav, jo nu, doooh, skābeņzupa) un sapratu, ka skābeņzupas minimums ir:

2 l ūdens
3 kartupeļi
1 – 2 saujas miežu putraimu
buljona kubiņš
divas lauru lapas
200 g skābeņu

Uzvārīju ūdeni, iekšā metu noskalotus putraimus un kubiņos sagrieztus kartupeļus un buljona kubiņu.
Kad kartupeļi gatavi (bet, ak, lūdzu, lai nešķīst vēl ārā), iemet sasmalcinātās (grieztās vai plūkātās) skābenes. Pavāra pāris minūtes. Gatavs!

BET neba nu tā to varēja atstāt.

Mazā škipsiņā indiešu sabji masala apsildīju
1 bundžiņu noskalotu turku zirņu
un piemetu
šķipsniņu melnās ajūrvēdas sāls (kas smaržo pēc cieti vārītām olām)

To pievienoju zupai kopā ar dažiem tofu (igauņu, ar ķiplokiem) kubiciņiem.
Pilnai laimei – maaaaziņa karotīte De Rit Organics majonēzes katrā šķīvī.

Es ēdu kā Emīls, jo man patiešām ļoooti garšoja. Smārts pārsteigs secināja: Kā skābeņzupa. Tikai garšīga.

Bilžu pagaidām nav, jo wordpress uz mani dusmīgs un lēns. Bet jūs iedomājieties skābeņzupu, tikai garšīgu un viss būs skaidrs.

Labu *

(O, pica gatava! Smārts iesaka notīt mēli ar izolenti, jo atkal jau būs sū*. Ak, Smārt. Es eju kost picā!)

2011
05/16
CATEGORY
pašmāju
receptes
zupas
4 komentāri

ātrais pupiņu sautējums ar čili.

Un vēl viena nedēļa cauri. eh. Nu jau esmu samierinājusies, ka vairāk par vienu ierakstu nedēļā nebūs, jo laika maz un darāmā daudz. Bet es joprojām ēdu, tā ka pazust nekur netaisos. :)
Šai nedēļai būs tas gods prezentēt pavisam vienkāršu un lielisku ziemas ēdienu, veģetāro klasiku, taisnību sakot. Un vienu no faviem mūsmājās. Smārts katrā ziņā ir totāli sajūsmināts, ja šis pupiņu ēdiens tiek pieminēts kā iespējama vakariņu opcija. Vienīgais (un patiešām – vienīgais) šī ēdiena mīnuss ir tas, ka pupiņas ilgi jāmērcē un jāvāra, līdz ar to nevar izdomāt, ka jē, šodien būs. jo nē, nebūs. :D bet visādi citādi – 100% lielisks ēdiens.
Recepti izlasīju Kailas dāvātajā  Majas Sēderbergas grāmatā “Veselīga dabas virtuve”, kas vienbrīd bija pilnīgs bestsellers mūsu mājās. Iesaku, iesaku, iesaku!  Kopš pirmās šī ēdiena gatavošanas reizes pagājuši jau kādi  divi gadi un izrādās, ka var variēt pēc sirds patikas, jo sanāk vienmēr. Bet klasiskā recepte ir, lūk, šāda:

600 ml vārītu pupiņu
2 sīpoli
4 burkāni
2 ķiploka daiviņas
1 vai vairākas čili pākstis
800 g tomātu mīkstuma
50 ml ūdens
4 ēd.k. tomātu biezeņa
2 tējk. cukura
300 g kukurūzas

Sīpolus un burkānus nomizo, sīpolus sakapā, burkānus sagriež (es rīvēju). Apcep tos eļļā ar izspiestām ķiploka daiviņām un sīki sasmalcinātu čili.
Pievieno tomātu mīkstumu un ūdeni.

Pievieno tomātu biezeni, sāli un cukuru.
Turpina karsēt vēl 15 min.
Pievieno kukurūzu un pupiņas un vāra, līdz visas sastāvdaļas kļuvušas karstas.

Un jā – jau gatavs!

Zemstrīpas piezīmes:

  • pēdējā laikā esmu iemanījusies izmantot vairāku viedu pupiņas, piem., lielās sviesta un tad kādas maziņās. Izskatās un garšo interesantāk un bagātīgāk.
  • nereti pirms burkāniem un sīpoliem apcepu kaltētu čili, kādu indiešu masalu un ingveru kopā. Man vienkārši patīk pikants ēdiens un ingvers iederas perfekti, bez tam līdzēs gremošanas sistēmai vieglāk tikt galā ar pupiņām, ja nu tas kādu uztrauc.
  • reizēm iztieku bez sīpoliem un burkāniem – pupiņas, tomāti un kukurūza ir ļooooti pietiekama kompānija.
  • ļoti labi iederēsies arī kapāti pētersīļi pārkaisīšanai.
  • un un un! ļoti iesaku ēst ar kukurūzas čipsiem. tiešām lielisks duets.
  • tas laikam arī viss. Labu *)

 

2011
03/06
CATEGORY
Uncategorized
vegāniem
2 komentāri

sildošie virumi

Jo aukstāks ārā, jo siltākam jābūt iekšā. Mājas piekurināšanas sapni esmu atmetusi jau sen, tad nu ķeros pie citādas sildīšanās. Un nē, tas nav saistīts ar pievēršanos drastiskai melnā balzāma diētai, lai gan, ja šāds laiks vēl ilgi pieturēsies, nāksies izmēģināt ne to vien.

Tātad esmu pārmetusies uz labi pārbaudītu un neticami daudzveidīgu kombināciju – lēcas&rīsi. Lēcu vietā reizēm iezogas kāds cits pākšaugs (bildē – zirņi), bet tas neko īpaši nemaina.
Shēma ir apmēram šāda:
Pannā uzkarsēju eļļu, tajā pacepinu kādu iecienītu indiešu garšvielu maisījumu – pēdējā laikā dālam paredzēto masalu (pirku Hanumanā uz Baronielas), piemetu vēl kumīnu un garam masala, un tad pāris sekundes pakarsēju. (vienmēr jāuzmana, lai nesāk degt).
Pievienoju kārtīgi noskalotus rīsus (es parasti izvēlos basmati/savvaļas vai brūno/savvaļas maisījumu) un lēcas (kādas vien sirds kāro, pēdējo rieiz taisīju melnās beluga lēcas. ļooooti garšīgi, tikai rīsi palika pelēki ļoti).
Mana ierastā proporcija ir 1 gl. rīsu un 1/2 gl. lēcu.
To kārtīgi  samaisu un pievienoju ūdeni – 3.5 līdz 4 gl.(atkarībā no rīsu un lēcu veida), apmaisu, lai rīsi nepieraujas pie katla/dziļās pannas dibena un lieku vāku virsū. 15-20 min (un varbūt nedaudz ilgāk, ja savvaļas rīsi) un gatavs! Sāli piemetu pašās beigās, jo it kā pākšaugiem tā klājas.
Ja ir, pievienoju pāris ēdamkarošu kokosriekstu piena, tad sanāk krēmīgāk un sātīgāk.
Parasti vēl garšvielās (sabji masala) apcepinu mazus tofu kubiņus ar saulespuķu sēklām, pieleju sojas mērci, lai kraukšķis un to tad iemaisu rīsu/lēcu virumā. Un ir tik garšīgi un tik silti, ka prieks pašai un līdzēdājiem arī.

Labu*

pirms kokospiena un tofu

 

pēc kokospiena un tofu.

 

 

2011
02/23
CATEGORY
indiešu
receptes
vegāniem
TAGS




4 komentāri

banānu brokastis

Labdien ziemā. Patiešām ziemā.

Te būs mūsu ikrīta brokastu dzērienam, kas ir tāds kā prettrieciens ziemas nepatikšanām. Tāpēc, ka sastāvā noni brīnumsula. Pērkam Biotēkā, tāpēc saite uz šo veikalu. Bet ir arī daudzi citi ražotāji un tirgotāji.
Noni jau varētu dzert vienu pašu, bet kaut kā man tā garša ne pārāk. Tā nu mums uztapa ļoti garšīgs un brokastīm ideāli piemērots kokteilis.

(2 pers.)

2-3 banāni
1/2 – 1 gl. sojas piena (daudzums atkarīgs no tā, cik šķidru vai biezu kokteili gribas)
4 ēd. k. noni sulas

Visu sablenderē, lej trauciņos un ēd/dzer nost.  Var iemest sauju riekstu/žāvēto augļu (ko ideālā variantā nomazgā un uz nakti izmērcē ūdenī).
Noni patiešām dod lielisku garšas niansi citādi visai saldajam banānu/sojas piena pārītim. Ļoti, ļoti iesaku. :)

siltumu un veselību*)

2011
02/15
CATEGORY
receptes
vegāniem
TAGS



2 komentāri

pavedinošā pasta

Šo ēdienu gatavojot, iedvesmojos no jaunā pieveduma mūsu grāmatplauktam – The two-week Detox Diet. Tur bija recepte, kurā tagliatelle makaroni (man kauns tā teikt, bet letiņam nekas cits neatliek) apvienoti ar strēmelītēs sašķēlētu cukini, burkānu un ķiploku eļļu piedevām. Lakoniski un skaisti. Gribējām jau iepirkt sastāvdaļas, bet secinājām, ka Rimi ir tikai viena ražotāja tagliatelle un tā bij stipri padārga. Tieši tik padārga, lai sagribētos īstus pastas svētkus – metām burkānrecepti pie malas, ņēmām olīvas, mazos ķirštomātiņus, pašbrūvēto bazilika eļļu, mīļu vīnu un ķērāmies pie darba.

2 porcijām mums vajadzēja:

tagliatelle makaronus (apm. 200 g)
1 cukini
sauju ķirštomātiņu
sauju zaļo olīvu
3-4 ķiploka daiviņas
olīveļļu (ideālā gadījumā  – spēcinātu ar baziliku)
sāli, (svaigi maltus) melnos piparus, baziliku, oregano

Darbības elementāras – ar dārzeņu mizojamo nazīti sašķēlē cukini plānās, garās strēmelēs, met vārošā  sālsūdenī, pagaida, līdz ūdens atkal uzmet burbuli un ļauj vēl 30 sek. pavārīties. Tad nokāš un noskalo ar aukstu ūdeni.
Es jau nu ieteiktu ūdeni neliet izlietnē, bet pārliec citā katliņā un tur novārīt makaronus. Mūsējie vārījās tieši 7 min.
Kamēr vārās makaroni, tomātiņus sagriež uz pusēm, olīvas arī.
Nomizo un izspiež ķiploku.
Pannā sakarsē olīveļļu, pievieno ķiplokus, oregano un baziliku (ja kaltēti).
Pakarsē pusminūti, jāuzmanās, lai ķiploks nesāk degt, citādi paliks rūgts un negaršīgs.
Pievieno cukini, makaronus, olīvas un tomātus, visu samaisa un pakarsē 2-3 min, līdz visas garšas savilkušās, pāris reižu uzmanīgi apmaisot.
Liek šķīvjos, pārslaka ar bazilika eļļu un paceļ vīna glāzi par savām lieliskajām kulinārija prasmēm.

Zemstrīpas piezīme:

Man īsti nesanāca skaistas un vienādas tās cukini lentas, nākamreiz varbūt vienkārši sagriezīšu pusmēnešos un miers. Bet varbūt nepadošos, saņemšos un viss izdosies.
Ideālā variantā gribētos likt svaigu baziliku klāt. Un varbūt nedaudz ciedru riekstu. Bet nu pieņemsim, ka, kas par daudz, tas par skādi, laba daudz nevajag un ko tur vēl. Lai sirdij un siekalu dziedzeriem mierīgāka dzīve.
Un vēl – smukā tagliatelle bija patiešām labs pirkums. Žēl, ka nenobildēju iepakojumu, tagad tā īsti nemāku pat kārtīgi ieteikt. Bet iesaku tāpat!
Tad nu – par maziem svētkiem! Labu.*

 

2011
01/31
CATEGORY
itāļu
receptes
vegāniem
TAGS


2 komentāri

lēcu/kvinojas vegijburgeri salātos


Jau trešo dienu brokastīs ēdam šos jaunatklātos salātus un ir ļoti, ļoti labi. pastāstīšu ka nu.
Paņēmu:

4-5 ķīnas kāposta lapas
4 kvinojas/lēcu burgerus
1 tējk. sinepju
1 tējk. sojas mērces
pa 1 tējk. – avokado eļļas, ķirbju eļļas, linsēklu eļļas
1 ēd.k. olīveļļas
1 ēd.k. balzāmetiķa
2 ēd.k saulespuķu sēkliņu
sāls pēc garšas

Kārtīgi nomazgā un sagriež ķīnas kāposta lapas.
Es nedaudz apcepu vegijburgerus, lai būtu kraukšķīgāk. man arī patīk silti elementi salātos. Burgerus sagriež nelielos gabaliņos.
Apcep saulespuķu sēkliņas. kad jau gandrīz gatavas, pielej sojas mērci un pacep vēl pāris sekundes.
Salātu bļodā sajauc etiķi ar sinepēm un eļļām.
Pievieno ķīnas kāpostus, burgeru gabaliņus un saulespuķu sēkliņas.
Samaisa, ja prasās, pieber sāli.
Liek šķīvjos un ja ir, pārkaisa ar diedzētiem zaļumiem. man bij kreses un rukola.
Ēd.

Zemstrīpas piezīme:
Man garšo nu ļoooti. Smārtam arī. Kaķiem nedevām.
Eļļas, protams, var variēt, es vienkārši mēģinu izmantot pēc iespējas lielu eļļu dažādību, jo tas tak veselīgi un labi. Īpaši piedomāju par linsēklu eļļas patēriņu, to noteikti cenšos kaut kur pieliet kaut pa tējkarotei ik dienas.
Šorīt kopā ar sēkliņām apcepu arī kaltētu oregano. labi iederējās.
Tā, lūk.

Labu*

2011
01/28
CATEGORY
receptes
salāti
vegāniem
TAGS



Komentēt

kartupeļu-puravu krēmzupa

Šo tik elementāro, superklasisko un, kā izrādās, Džūlijas Čaildas izgudroto (atcerieties filmu “Julie&Julia” – tās Džūlijas, tātad) zupu pirmo reizi mēģināju pagatavot pagājušajā ziemā. Tā arī (un kauns jau atzīt) bija pirmā reize, kad mēģināju kaut ko darīt ar puravu. Taisnību sakot, recepti atradu, mēģinot izgūglēt, kuras purava daļas ir ēdamas un kā. Visu noskaidroju, viss izdevās un gala beigās tikām pie vēl viena ēdienkartes papildinājuma.

Šai zupai ir dažādas variācijas, bet šis nu reiz ir ēdiens, kura garšu man negribas sarežģīt, tāpēc sastāvadaļas esmu noīsinājusi līdz minimumam. veganizēju arī, protams. Parasti daru tā, ka ņemu:

1 puravu
kartupeļus – tā, lai to būtu apmēram tikpat daudz, cik purava
1-1.5 l ūdens – atkarīgs no tā, cik biezu/šķidru gribas zupu
1 buljona kubiņu (var iztikt arī bez)
1 ēd. k. sausā sojas piena (derēs arī šķidrais, protams. un rīsu/auzu krējums arī)
1-3 ēd. k. olīveļļas
sāls, melnie pipari pēc garšas

Turpiniet lasīt →

2011
01/26
CATEGORY
receptes
vegāniem
zupas
TAGS

1 komentārs

vegijburgeri: lēcas vs. kvinoja

Šorīt Smārts pamodās sapiktojies, jo viņš esot sapnī uz mani par kaut ko dusmojies. Viņš tikai nezinot, par ko. Es izmēģināju Fēbes metodi, bet tā arī neko nenoskaidrojām.


Un šodien man kā reiz bija pienākusi šīs sērijas kārta (!). Jā, es jau atkal skatos Friends. Tāda, lūk, sakritība. (tiem, kas nezina – Fēbe bija apvainojusies uz Rosu, jo viņš viņu bij nosaucis par garlaicīgu. sapnī).

Nezinu – sakritība vai ne, bet Smārta garastāvoklis ļoooti uzlabojās pēc brokastīm. Un brokastīs viņš tikai pie jaunas vegijburgeru versijas. Pamats ļoti līdzīgs lēcu pastētei iepriekšējā postā un tā to bij plānots arī atstāt, bet vienā brīdī man uznāca improvizācijas  spars un sanāca, lūk, kas:
Turpiniet lasīt →

2011
01/24
CATEGORY
receptes
uzkodas
vegāniem
TAGS


3 komentāri

lēcu/olīvu/tomātu pastēte

Jau labu laiku atliku ļoti vilinošo lēcu-olīvu burgeru gatavošanu no Post Punk Kitchen lapas, par kuras esamību man jo laipni atgādināja Gunta (un liels paldies viņai par to).
Vakar gribēju palutināt Smārtu ar brīvdienu burgeriem, bet kaut kā viss izvērtās tā, ka pagatavoju pavisam citādus burgerus un vēl pastēti piedevām. Sākšu ar pastēti.
Uzreiz jāsaka, ka sastāvdaļas precīzi nemērīju, kaut kad mēģināšu uztaisīt atkārtošanas scenāriju un tad arī visu precizēšu. Tad nu šis vairāk iedvesmai.

1 bundžiņa konservētu lēcu
2-3 ķiploka daiviņas
10 melnās olīvas
5 (vai vairāk) kaltētie tomāti eļļā
olīveļļa vai eļļa no tomātu burciņas
1-2 tējk.  sinepju
1 ēd.k. veg. majonēzes/veg. krējuma
3-5 ēd. k. ūdens vai sojas piena
sāls, (svaigi malti) melnie pipari, oregano pēc garšas

Turpiniet lasīt →

2011
01/24
CATEGORY
mērces, dipi
receptes
vegāniem
TAGS




4 komentāri