Archive for the ‘ mērces, dipi ’ Category

lēcu/olīvu/tomātu pastēte

Jau labu laiku atliku ļoti vilinošo lēcu-olīvu burgeru gatavošanu no Post Punk Kitchen lapas, par kuras esamību man jo laipni atgādināja Gunta (un liels paldies viņai par to).
Vakar gribēju palutināt Smārtu ar brīvdienu burgeriem, bet kaut kā viss izvērtās tā, ka pagatavoju pavisam citādus burgerus un vēl pastēti piedevām. Sākšu ar pastēti.
Uzreiz jāsaka, ka sastāvdaļas precīzi nemērīju, kaut kad mēģināšu uztaisīt atkārtošanas scenāriju un tad arī visu precizēšu. Tad nu šis vairāk iedvesmai.

1 bundžiņa konservētu lēcu
2-3 ķiploka daiviņas
10 melnās olīvas
5 (vai vairāk) kaltētie tomāti eļļā
olīveļļa vai eļļa no tomātu burciņas
1-2 tējk.  sinepju
1 ēd.k. veg. majonēzes/veg. krējuma
3-5 ēd. k. ūdens vai sojas piena
sāls, (svaigi malti) melnie pipari, oregano pēc garšas

Turpināt lasīt

humoss un pita – brokastis šikas

Es jau iepriekš esmu pļāpājusi par humosu. Toreiz vēl mūsmājās nebija tahini (sezama pastas) bijis, tāpēc nezināju, cik garšīgi ir, ja IR.
Noteikti iesaku pievienot kādu karoti tahini, noteikti. Rezultātā sanāca tikpat garšīgi kā humoss, ko pirkām Vīnē, vienā mazā turku veikaliņā, kur tas bija pašgatavots, safasēts parastās plasmasas kastiņās un derīguma termiņš ar flomi uz vāka uzrakstīts. Tagad beidzot arī zinu, kāpēc viņiem sanāca tik perfekti. jei!

Klāt grauzām pitas maizītes, ko pagatavoju vienā Gordrona Remzija video noskatītā manierē: pitas maizi sagriež divo aplīšos un tos tad vēlreiz – uz divām vai četrām daļām pēc paša izvēles. Turpināt lasīt

ķirbju mērce miltu mērces vietā

Fūdfesta vol.1. vēl viens ēdiens – ķirbju bezmiltu mērce.
Kaut kad jau esmu šo recepti minējusi, bet ar nelielu kaņepju piesitienu un ne vienu pašu kā galveno  stāru. Tad nu dosim to godu.

Bērnībā īstie svētki bija tad, kad uz galda parādījās mērces trauks (man vienmēr paticis, kā anglosakši to dēvē par mērces laivu). Tas nozīmēja, ka galdā celti arī kūpoši kartupeļi, karbonādes/kotletes, štovkāposti, visādi majonēzīgi salāti un citi labumi. Tai laikā man likās, ka bez baltās miltu mērces citu nemaz nav un nevar būt. Kur nu vēl kāds būtu domājis, ka tas nav labi figūrai, asinsvadu tīrībai un kam vēl ne.  Tai laikā man figūras toč vēl nebija un balto mērci strēbu karotēm vien.
Nu jau kādu laiku tādu mērci nedz ēdu, nedz arī gatavoju, tāpēc ļoti nostaļģiska sajūta mani sagrāba, kad kādu dienu, ķirbju krēmzupu vārot, sapratu, ka tās garša ļoti atsauc atmiņā to pašu mīļo bērnības mērci.
Nākamajā reizē pie sautētiem dārzeņiem jau meistaroju ķirbju mērci un sanāca gandrīz autentiski. Tikai vieglāk un aromātiskāk, kas ēdienam tomēr par sliktu nenāk. Turpināt lasīt

kartupeļu pankūkas ar veselību

Nedēļās nogalē bijām ciemos pie mazās jūrnieces, kura svinēja savu vārda dienu. Ciemiņiem par godu jubilāre bija pārģērbusies reizes piecas, līdz atrada īsto svētku tērpu, savukārt viņas foršie vecāki bija sarūpējuši tik gardas un absolūti vegānas vakariņas, ka gribējās viņus pilnīgi sabučot par tādām rūpēm.

Vienu no ēdieniem sakārojās arī mums mājās izmēģināt – kartupeļu pankūkas ar linsēklām (tur arī tā veselība, kas virsrakstā minēta).
Es visā visumā esmu mega-mega kartupeļu fans, tos es ēdu visos iespējamos veidos un paskatos. Nu, un kartupeļu pankūkas ir favorītu favorīts jau kopš bērnu dienām.
Mana mamma vienmēr cepusi visgardākās pankūkas pasaulē, bet diemžēl ar olām, tāpēc nu jau kādu laiciņu man vairs tas gardums netiek. Tā nu sāku cept supervienkāršās pankūkas – uz rupjās rīves rīvēti kartupeļi (kuriem kārtīgi nospiesta sula) un sāls. Un viss.

Šoreiz pie rīvētajiem kartupeļiem un sāls iemetām arī sauju maltu linsēklu.

Es vēl mēģināju ākstīties un taisīt kaņepju sviestu ar kafijdzirnaviņu un piestas palīdzību, kas laikam tā īsti neizdevās. Garšoja jau labi, protams, un pankūkām bija tīkams kaņepju aromāts, bet  uz maizītes to manu “sviestu” smērēt īsti nevarētu.

Tad nu lūk – rupji rīvēti kartupeļi, maltas linsēklas, maltas/piestā grūstītas kaņepes, sāls un eļļa kopā izskatās šādi:

Klāt ēdām Smārta uzgudrotos salātus: topinambūrs, marinēts gurķis, redīsu un krešu diedzējumi, eļļas-baltvīnetiķa mērcīte.
UN
Slaveno ķiplokmērci, ko gatavo no visnegaršīgākās majonēzes pasaulē – Franča gavēņa majonēzes, kas kalpo kā ideāls, kledzīgs pamats šai mērcei. Mūsu ciemiņi ir mēģinājuši mājās atkārtot vienreizīgo ķiplokmērci, bet viņiem tas nav izdevies, jo viņu majonēzes gluži vienkārši ir pārāk labas un garšīgas. :D
Tātad: Franča majonēze gavēnim, sinepes, olīveļļa, mazliet ūdens, izspiests ķiploks, sāls/sojas mērce. Visu smuki samaisa, vēlams sablenderē un izmanto pēc vajadzības.

Zemsvītras piezīme:
Paldies šefpavāram dj Kompozītam par gardo pankūku ideju. Mēs iesim ciemos vēl!

Ajvar

Zemēs, kur šis ēdiens ir tik ļoti populārs, rudenī notiek lielais ajvara taisīšanas fests, kur viss ciems smeldzīgas mūzikas pavadījumā nes papriku un baklažānus maisiem vien, tad grillē uz oglēm un visi kopā gatavo un ēd. Tā es vismaz saprotu no youtube video stāstiem.

izejvielu daudzumi palielam našķējienam, jo ajvars apēdas ātri:
8 – 12 sarkanās paprikas
4 vidēji baklažāni
1/2 – 3/4 glāze olīveļļas
3 daiviņas ķiploka
1-2 ēd. k. citronu sulas vai sarkanvīna etiķa
sāls, pipari

Papriku un baklažānu tīrus un sausus grillē. To var darīt trejādi:

  • uz oglēm
  • uz gāzes plīts liesmas
  • pamatīgi sakarsētā cepeškrāsnī (augšējā reste, grilla režīms, ja ir)

Grillē, laiku pa laikam apgrozot, līdz miziņas paliek melnas un červeļainas. (45 min – 1h)
Ņem ārā, liek maisiņos vai tin papīrā, lai paši savā sulā satvaikojas min 10. Tad arī viegli noņemama miziņa (kas ir svarīgi, lai ajvars nebūtu rūgts).

Papriku un baklažānu samaisa kopā, var blendēt, ja tīk. Pannā apcep sīpolu un ķiploku, pievieno masai, lej iekšā atlikušo eļļu, citrona sulu, pieber sāli un piparus pēc garšas.
Un tad jau visa virtuve smaržo tā, ka nekur nevar glābties no pamatīgas pierīšanās.

Zemstrīpas piezīmes:

  • Joprojām nesaprotu, kad ņemt serdi paprikai laukā, jo vieni saka, ka pirms grillēšanas un otri, ka pēc. Pagaidām grillēju ar visu kātu un serdi, sanāk labi, tikai pagrūti pēc tam tikt no sēkliņām ārā. nākamreiz darīšu otrādi un teikšu, kā ir.

Humoss

Pilna pasaule to humosa recepšu, bet man kaut kā pēdējā laikā jautā, kā es taisu, varbūt slinkums pa gūgli šķetināties, kas lai zina. :)
Šā vai tā, bet te nu ir mans iecienītais variants. (Receptes mugurkails atrasts veg. grāmatā, kura šovasar tika iegādāta Vīnē, nosaukumu sameklēšu, kad sameklēšu)

250 g turku zirņu
1/2 citrona sulas
2-3 ēd.k.  tahini (sezama pasta)
2 izspiesti ķiploki
4 ēd. k. olīveļļas
1 tējk. malta kumīna
sāls, pipari
dekorēšanai: paprikas pulveris, sasmalcināti pētersīļi

Sablend(er)ē turku zirņus krēmīgā masā, ja vajag, pielej mazliet ūdens (ja zirņi pašvārīti – ideāli būtu novārījuma ūdens) pievieno pārējās sastāvdaļas un visu kārtīgi sajauc.
Servēšanai: liek trauciņā, pārlej ar olīveļļu, pārkaisa ar paprikas pulveri, kapātiem pētersīļiem un vidū ietupina kādu nesasmalcinātu turku zirņu pāri.

Zemstrīpas piezīmes:

  • vienmēr  labāk zirņus vārīt pašam (pirms tam kārtīgi izmērcējot), ja ne – zirņus pirms blendēšanas noskalot

Fēliksa sēņu kaviārs

Recepti uzraku ļoti interesantā un pārmaiņas pēc vietēja ražojuma grāmatā “Aizslēposim pēc avotkresēm”.

Tik daudz viss jāņem, lai sanāktu 3 l gatava produkta:

2kg novārītu un samaltu sēņu
1 kg blanšētu, sagrieztu tomātu
1 kg sīpolu
100 g diļļu
1/2 glāzes eļļas
sāls, pipari

Sīpolus vāra eļļā apm. 10 min, pievieno tomātus, pavāra vēl min 10, pievieno sēnes un vāra vēl 20 min. Pilda burkās un ziemā ēd gardu muti, izmantojot, piemēram, lavašu pildīšanai. :)

Bildi gatavajam Fēliksam ielikšu kkad, kad taisīšu nākamo burciņu vaļā. Diemžēl gatavošanas procesu dokumentēt varēs tikai nākamgad ap sēņu laiku.