Archive for the ‘ salds ’ Category

pīrādziņu mīkla no delfu apcirkņiem

Tas nu reiz ir oficiāli – mēs mākam cept pīrāgus! Un viss pateicoties delfu forumā uzietai receptei un Smārta precizitātei un pacietībai. Viņš bij mīklas jaucējs un mīcītājs, es vairāk sitos ar novērošanu un pildījumu gudrošanu un taisīšanu.

Ūberlabā, detalizētā un precīzi ievērojamā pīrāgu mīklas recepte rodama šeit.
Tomēr, tomēr, kā mēs labi zinām, visas saites kādreiz var palikt nederīgas, ja to galā vairs nekas nekarājas. Tad nu drošības pēc postēju kopējumu. Nelaboju neko, lai skan īstās autores vārdi no sākuma do golam. :) Jā, un man žēl, ka nekur nav rodama refrence uz pīrādziņmeistaru. Tad nu dēvēšu viņu par pīrādziņu karalieni. Tātad – liels paldies Pīrādziņu Karalienei par recepti! Turpiniet lasīt

Smārta sapņu piparkūkas

Vakar mums vegatērijā bija mīlīgs vakars ar pamatīgu cepināšanos – Smārts cepa savu meistarpicu un pie reizes nolēmām izcept piparkūkas no mīklas, ko uztapinājām pāris dienu iepriekš.

Pica, protams, kā allažiņ un vienmēr bija brīnumgarda. Tagad virs mērcītes uzkaisām arī rauga pārslas un sanāk tāds trīts, ka traks var palikt. Bet par picu citreiz, jo šoreiz es gribu paklaigāt par piparkūkām.

Piparkūkas ir tik neticami gardas, ka es  tiešām nespēju tam noticēt. Es neesmu nekāds īpašais saldummīlis un piparkūkas vispār mani īpaši nesajūsmina. Bet nu parasti izcepu gan pāris pannas uz Ziemassvētkiem un domāju, ka šogad tak arī vajag. Uzgāju netā pievilcīgu, superātru un vienkāršu recepti (ar video pat) un nolēmu izmēģināt. Turpiniet lasīt

mufīšmafini

Lūk, Līga runā atkal: Turpiniet lasīt

banānu smalkmaizītes

Es nezinu, kāpēc tāds nosaukums, bet recepšgrāmatiņā tāds ir. Grāmatiņa ir maziņa, pirkta par latu noteikti, viena no tām, kam vienmēr un visur ir atlaide: “100 veģetārie ēdieni” no “Viegli un ātri” sērijas. Un tā nu reiz ir tīra un balta patiesība, jo ja kāda maizīte, kūciņa,  kēksiņš vai visparastākais kukijs izdosies man,  tad to izdosies arī piecgadniekam uz smilškastes malas uztapināt.
Nav laba reklāma laikam, bet maizīte ir patiešām viegla, ātra un garšīga. Ļoti, ļoti garšīga. Un, kā secināju vakar – brīvi ļaujas improvizācijām. Tātad:

2 lieli gatavi banāni
1/4 gl. saulespuķu eļļas
1/4 gl. sīrupa
1/2 tējk. malta kardamona
1/2 tējk. kanēļa
2 sagrieztas dateles
1,25 gl miltu
1/2 tējk. cepamā pulvera
1/2 tējk. sāls

banāni 3, ne 2, jo bojājās tik ātri, ka bija kauns ar mizām bildēt pat. utilizācija!

Sakarsē cepeškrāsni (grāmata nesaka, cik ļoti, es karsēju uz 200). Bļodā saspaida banānus, pievieno eļlu un sīrupu, smuki samaisa.
Pievieno visu pārējo, vēlreiz samaisa un liek ar eļļu ieziestā formiņā.
Liek krāsnī iekšā. Grāmatā teikts, ka cep 25 min, bet nekad man vēl nav sanācis mazāk par 35min. Bet nu taimeris gan vienmēr godīgi pīkst un sauc mani paskatīt, kas notiek jau uz tām pašām 25, jo nekad jau neko nevar zināt.

Zemsvītras piezīmes:
Vakar maizīti cepu atkal, šoreiz bij palikuši tikai 2 banāni, ļoti mazi, sabrūnējuši un skumīgi, tāpēc apjomam iedrupināju apelsīna gabaliņus (bez tām plēksnēm, protams) iekšā. Rezultāts bija ļoti, ļoti sulīgs un garšīgs. Pēc konsistences mazliet atgādina mitrās biezpienmaizes vai ko tādu. (bildēs redzamā maizīte ir ar apelsīnu ceptā)
Kā jau teicu – improvizācijai nav robežu – man, piemēram, reti kad mājās ir sīrups – lieku cukuru.
Saulespuķu eļļas vietā sanāca mazliet vīnogkauliņu, mazliet zemesriekstu eļļas. varētu arī rapšu, bet tad var sanākt jūtama tā rapšu piegarša, kas ne visiem patīk.
dateles vienmēr lieku vairāk, jo man ļoti garšo un izskatās skaisti.
sēkliņas, rieksti pēc sirds patikas, ja gribas mandeles – vispirms būtu labi noblanšēt un novilkt miziņas.
Pirmo reizi, kad cepu, man nebija kardamona un lai gan sanāca ļoti garšīgi, tomēr atšķirība ir pamatīga un ja ir, tad noteikti jāliek klāt – garša ir daudz, daudz krāsaināka un vilinošāka.

Jā, un vispār iesaku uzreiz taisīt dubultporciju, jo šitais gardums apēdās pārāk ātri. Labu *

sMārtiņdienas mafini

Taisnību sakot jāsaka, ka ar konditorejas izstrādājumu gatavošanu esmu uz ļoti, ļoti atsvešināta JŪS. Tomēr reizēm (īpaši, ja kādam, jo īpašāk, ja kādam mīļam svētki) sagribas kaut ko uzmeistarot. Kādu laiku spēlējos ar mafinu un kapkeiku meklējumiem gūglē, kamēr uzraku šo:
http://vegweb.com/index.php?topic=22157.0

Dažu produktu iztrūkuma dēļ atļāvos variēt un šeit piedāvāšu savu variāciju par tēmu.
16 mazizmēra mafiniem vajadzēs:

1,5 glāze miltu
1 glāze cukura
1/2 glāze smalki sasmalcinātu mandeļu
1 tējk. sodas
1/2 tējk. sāls
1 glāze kokosriekstu piena
1/3 glāzes vīnogu kauliņu eļļas
1 tējk. vaniļas ekstrakta
1 tējk. baltvīna etiķa

Sakarsē cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Palielā bļodā kārtīgi samaisa visas sausās izejvielas, tad pievieno kokosa pienu, eļļu un pašu pēdējo – baltvīna etiķi. Maisa, līdz sanāk viendabīga, antikunkuļaina masa.

Mafinu pannā saliek papīrīšus un tajos lej mīklu. Ja šķiet, ka mīkla par biezu, pievieno nedaudz ūdens.
Liek krāsnī un cep 25-30 min vai tik ilgi, līdz mafinā iedurts koka irbulītis vai sērkociņš neuztausta neizceptu mīklu.
Mafinus izņem no krāsns un noliek atdzišanai. Ja vēlas – dekorē ar kādu glazūru, ja ne, nobārsta ar pūdercukuru vai mandeļu puteklīšiem.

Zemsvītras piebilde:

  • Meklējot recepti uzzināju, kā atšķiras mafini no kapkeikiem (cupcakes), proti, pirmie ir parsti mazi kēksiņi, ko uzēd pie brokasta, bieži cepti ar augļu/ogu gabaliņiem, otrie, savukārt, ir vairāk tādas kā mazas kūciņas, smalkāka padarīšana un visbiežāk ar kādu smalku glazūru vai kā nu tulko frostingu/aisingu. tāds, lūk, smadzeņu piedrazojums šodienai ;)