Archive for the ‘ sautēti dārzeņi ’ Category

indiski sautēti dārzeņi ar tofu kraukšķiem

Mani jau pāris dienu vajāja doma par kāpostu/topinambūru kombināciju.

Vakar nolēmu beidzot abus saprecināt.
Es cilvēks nopietns un vispirms raudzījos pēc iespējamiem gatavošanas  vairantiem. Vienīgais, ko atradu, bija kāpostu-topinambūru pica ar Ementāles sieru. Izklausījās labi, bet dīvaini arī, un tad būtu vēl jādomā, kā to siera nebūtību aizmālēt… galu galā pieslēdzos tikai kāpostu receptēm, kaut kā nonācu līdz indiešu ēdieniem, uzgāju ļoti labu lapu ar video un detalizētiem aprakstiem: Manjula’s kitchen. Tur paskatījos visādas garšvielu kombinācijas, paskatījos, ko dara ar kāpostiem un beigu beigās nolēmu daudz nečikināties un ķerties tik pie darba.   Turpināt lasīt

štovētie kāposti. kā pie mammas

Vēl viens fūdfesta galda  bestsellers bij Arietas gatavotie štovētie kāposti.
Lūk, viņas instrukcijas. (es tik copy/paste un pielikšu citu bildētas bildes):

Štovēti kāposti nudien ir ēdiens, kuru Latvijā prot gatavot gandrīz ikviens, kuram ir bāze ar ģimenes tradīcijām un, kurš nebaidās stāties pie plīts. Kā jau ar visu tradicionālo, katrs tomēr arī skābu kāpostu štovēšanai pieet mazliet atšķirīgi, lai arī garša bieži vien neatšķiras. Tad nu, kā to daru es – Turpināt lasīt

ķirbju mērce miltu mērces vietā

Fūdfesta vol.1. vēl viens ēdiens – ķirbju bezmiltu mērce.
Kaut kad jau esmu šo recepti minējusi, bet ar nelielu kaņepju piesitienu un ne vienu pašu kā galveno  stāru. Tad nu dosim to godu.

Bērnībā īstie svētki bija tad, kad uz galda parādījās mērces trauks (man vienmēr paticis, kā anglosakši to dēvē par mērces laivu). Tas nozīmēja, ka galdā celti arī kūpoši kartupeļi, karbonādes/kotletes, štovkāposti, visādi majonēzīgi salāti un citi labumi. Tai laikā man likās, ka bez baltās miltu mērces citu nemaz nav un nevar būt. Kur nu vēl kāds būtu domājis, ka tas nav labi figūrai, asinsvadu tīrībai un kam vēl ne.  Tai laikā man figūras toč vēl nebija un balto mērci strēbu karotēm vien.
Nu jau kādu laiku tādu mērci nedz ēdu, nedz arī gatavoju, tāpēc ļoti nostaļģiska sajūta mani sagrāba, kad kādu dienu, ķirbju krēmzupu vārot, sapratu, ka tās garša ļoti atsauc atmiņā to pašu mīļo bērnības mērci.
Nākamajā reizē pie sautētiem dārzeņiem jau meistaroju ķirbju mērci un sanāca gandrīz autentiski. Tikai vieglāk un aromātiskāk, kas ēdienam tomēr par sliktu nenāk. Turpināt lasīt

kartupeļi ar bezmiltu mērci

Šoreiz no sērijas lēti, labi un mājīgi.
Es neesmu pārāk veselīgi un pareizi ēdošs cilvēks, jo pārāk bieži gribas ko sātīgu, ceptu, sāļu un kartupelīgu. Tādās dienās ļoti labi noder augstāk redzamais šķīvis – sutināti kartupeļi, krēmīga ķirbju mērce un apcepti sojas cīsiņi. Bonusā – skābu kāpostu salāti.

Kad sāku gatavot vakariņas, īsti nezināju, ko un kā metīšu katliņā. Pēdējo dienu laikā bij nācies saskrieties ar kaņepju sēklām kā dzīvajā tā tīmeklī, tāpēc nolēmu beidzot saņemties un  izmēģināt latviešu saknēm tik klasisko kombināciju – kaņepes/kartupeļi. Gribēju uzmeistarot arī bērnības miltu mērci bez miltiem un citām muļķībām, nolēmu, ka varbūt buljona kubiks noderēs, bet nevajadzēja pat. Par to liels sapriecājiens. Tad nu lūk, ko es beigās tomēr izmantoju (sanāca 3 porcijas – 2 vakariņām un viena Smārta termosam):

1 kg kartupeļu
2 glāzes ūdens
1 tējk. olīveļļas
sāls
pa zariņam rozmarīna un timiāna

1/2 kg ķirbja
2 mazi šalotes sīpoli (droši var aizstāt ar 1 parastu sīpolu vai neko)
1 gl ūdens
1 tējk. sojas mērce.
1 ēd.k. kaņepju sēklu
1 ēd. k. kaņepju eļļas
sāls pēc garšas

4 sojas cīsiņi
1/2 tējk. sabji masala garšvielu maisījuma
čin čin sojas mērces

Jau labu laiku kartupeļus nevāru, tik sautēju vien. Tas ir tā – kartupeļus kārtīgi noberžu (kamēr vēl var nemizot), sagriežu šķēlītēs un lieku lielā, dziļā pannā, kur jau sildās olīveļļa, piemetu sāli, mazliet pamaisu pa pannu, tad pievienoju ūdeni, parasti tik daudz, lai kartupeļi būtu nosegti, bet ne vairāk. Un tad vāru 10-15 min (atkarīgs no kartupeļu pasugas). Sanāk ātrāk, nekā lielos gabalus vārot un izdevīgāk ar, jo no sagrieztajiem kartupeļiem labāk izdalās ciete, kas ūdeni tā kā ietumē un sanāk ne tikai kartupeļi ēdami, bet arī pamats garšīgai mērcītei.

Tātad – liekam sautēties kartupeļus kopā ar pusi timiāna un pusi rozmarīna zariņa.

Mazā katliņā apcepina sīpolus, pievieno kubiciņos sagrieztu ķirbi (man bij pašu audzēts un vēl mīkstu mizu, tāpēc pat nemizoju), ūdeni, sāli un atlikušo timiānu/rozmarīnu. Tas sautēsies min 10-15, apmēram tāpat kā kartupeļi.

Ķeramies pie kaņepēm.

Man absolūti nebija nojausmas ko un kā ar tām darīt, biju dzirdējusi un lasījusi, ka pirms lietošanas jāgrauzdē. sacīts darīts – grauzdēšu, kamēr sāks lēkāt.Grauzdēju uz sausas pannas un maisu intensīvi, lai tik degt nesāk. Smaržot sāk diezgan aši, bet nelēkā, maitas. Kad sāk lēkāt, sāk arī pēc deguma ost. Sagrūžu daļu kaņepju piestā – jā, ir sadegušas. Nu, neko, Smārta mamma no tirgus atvedusi veselu maisu sēklu, mēģinās vēlreiz.

Lieku sausā pannā grauzdēties sēklas, ņemu nost tiklīdz sāk brūnēt un smaržot. Samaļu kafijdzirnaviņās un ir!

Kartupeļi metas jau gatavi, ķeros pie cīsiņiem – sagriežu ripiņās, metu pannā, kur nelielā eļļas daudzumā jau čibinās sabji masala (vai kas cits, asumu, pikantumu dodošs). Cīsiņus cep līdz tīkamai krāsai un kraukšķim, pašās beigās iešļaksta sojas mērci, aši apmaisa un ņem pannu nost no uguns.

Kad ķirbji mīksti, tos sablendē, pielej mazliet kartupeļūdens (lai būtu tumīgāka mērce), ieber kaņepju sēklas, pielej sojas mērci un ja ir un gribas – kaņepju eļļu. Visu kārtīgi samaisa un –  mērce gatava!

Skābos kāpostus samaisa ar eļļu (es izmantoju kaņepju atkal).

Mazā bļodiņā liek kartupeļus, pāri lej  ķirbju mērci, virsū dekoratīvi samētā cīsiņu ripas. Ja ir – šķipsnu kāda diedzējuma. Klāt uzēd skābos kāpostus un jūtas īstens patriots.

Mājīgais sautējums ar topinambūru kraukšķiem

Smārts caur skaipu šodien vakariņām pasūtīja kaut ko ar kartupeļiem. Man pašai ar kartupeļiem ir ļoti sirsnīgas attiecības, tāpēc par šādu pieprasījumu ļoti sapriecājos. Domāju, ko lai uzmeistaro un izlēmu mūsu klasiskajam sautējumam par labu.
Sautējums patiesībā ir ļoti atbilstīgs vidēja latvieša izpratnei par dārzeņu sautējumu – burkāni, zirnīši, pākšu pupiņas un vecie, labie karpeļi. Ar divām atšķirībām – tīkamai garšai pievienoju nevis vegetu vai laurlapu, bet gan karoti sabji masala (indiešu garšvielu maisījuma) un škidrumu, kurā dārzeņi sautējušies, nevis noleju, bet gan nedaudz ietumēju un leju šķīvjos. Tātad – mājīgajam dārzeņu sautējumam vajadzēs:

2 ēd.k. cepamās eļļas (es izmantoju rapšu)
1 tējk. sabji masala
1/5 kg vai vairāk kartupeļu
1 glāze smalki sakapātu/sarīvētu burkānu
1 glāze zaļo zirnīšu
1 glāze gabaliņos sagrieztu pākšu pupiņu
1,5 glāzes ūdens
1 ēd.k. sausā sojas piena vai sojas/rīsu/auzu krējuma
1 ēd.k. kukurūzas cietes
sāls pēc garšas

Sākam ar vegiju sagatavošanu – kartupeļi mums no pašu vagām nāk, tāpēc cik vien ilgi iespējams, gatavoju tos nemizotus un tāpat arī ēdu.

Šim nolūkam iegādāju kartupeļu šrubējamos cimdus – lieliska uzparikte darbiņa atvieglošanai un ūdens taupīšanai – samet tik visus karpeļus bļodā ar ūdeni, kamēr vienu noberzīsi, tikmēr citiem jau liela daļa zemes būs nost.

Kad kartupeļi tīri, tos griež ripiņās, šķēlītēs vai pusmēnešos, ja tie ir ļoti lieli.
Karstā pannā lejam eļļu, karstā eļļā beram sabji masala garšvielu maisījumu (te jāuzmanās, lai garšvielas nesāk piedegt!) un aši vien – burkānus. Pēc tam ar nelieliem intervāliem un kārtīgu apmaisīšanu (jo pannu joprojām karsējam pamatīgi) – visus pārējos dārzeņus. Mana favorītsecība ir: burkāni, pupiņas, kartupeļi, zirnīši.


Kad viss ir samaisīts un mazliet kopā pacepināts, pielej ūdeni, pagaida, līdz met burbuli un nogriež uz mazo liesmu, atļaujot sautējumam lēnā garā sutināties. Tas varētu ilgt min 15-20. Sāli vajadzētu mest klāt tikai tad, kad pākšaugi vairs nav cieti, jo gudri ļaudis runā, ka sāļa/skāba vide var pārtraukt pākšaugu gatavošanās procesu un es nestrīdos. :)
Kad kartupeļi gatavi, nosmeļ daļu no škidruma mazā trauciņā, tajā iemaisa kukurūzas cieti un sojas krējumu/pienu, izmaisa kārtīgi, lai nav kunkuļu un iemaisa sautējumā. Ļauj visam kārtīgi uzkarsēties un tad jau klāt laiks meklēt lielo karoti un bļodiņas, jo vakariņas gatavas.

Šovakar papildināju sautējumu ar marinādē cepinātiem topinambūriem.
Tas notiek tā: sajauc kopā vīna etiķi, sāli, piparus, izspiestu ķiploku un olīveļļu,sojas mērci tajā apm. 10 min patur topinambūra šķēlītes.
Uzkarsē pannu, eļļu, pannā glīti izkārto šķēlītes, uz lielas liesmas cep (tā lai ārpuse apraujas, karamelizējas) un liek uz papīra dvielīšiem, lai liekā eļļa vēlāk netransformējas riepā :D

Šis skaitās itāļiem ļoti tipisks dārzeņu grillēšanas paveids. Uzgāju tādu šeit: http://niftynoshing.blogspot.com/2010/10/grilled-italian-vegetables-marinade.html

Kopā ar krēmīgo un nedaudz spaisīgo sautējumu tādi skābeni, kraukšķīgi topinambūru gabaliņi patiešām ir īsts “twists” visādi citādi pavisam ierastam ēdienam.