Archive for the ‘ uzkodas ’ Category

vegijburgeri: lēcas vs. kvinoja

Šorīt Smārts pamodās sapiktojies, jo viņš esot sapnī uz mani par kaut ko dusmojies. Viņš tikai nezinot, par ko. Es izmēģināju Fēbes metodi, bet tā arī neko nenoskaidrojām.


Un šodien man kā reiz bija pienākusi šīs sērijas kārta (!). Jā, es jau atkal skatos Friends. Tāda, lūk, sakritība. (tiem, kas nezina – Fēbe bija apvainojusies uz Rosu, jo viņš viņu bij nosaucis par garlaicīgu. sapnī).

Nezinu – sakritība vai ne, bet Smārta garastāvoklis ļoooti uzlabojās pēc brokastīm. Un brokastīs viņš tikai pie jaunas vegijburgeru versijas. Pamats ļoti līdzīgs lēcu pastētei iepriekšējā postā un tā to bij plānots arī atstāt, bet vienā brīdī man uznāca improvizācijas  spars un sanāca, lūk, kas:
Turpināt lasīt

vegijburgeri: baltās pupiņas vs. tomāti

Mūsmājās sanācis tā, ka pupiņu ēdienus mēs ēdam lēkmjveidīgi. Tas tāpēc, ka tās jāizmērcē un jānovāra un to nu nereti sanāk atlikt un aizmirst. Tad nu šo aizmāršību kompensējot, vienā reizē novāru vairākas pupiņu šķirnes un tad nu pāris dienu ēdam: čilli pupiņas, pupiņu salātus, pupiņu pastēti un pupiņu zupas. Tagad arsenālam noteikti pievienosies arī pupiņu vegjiburgeri, kurus atklāju tikai vakar.
Bij tā, ka no kārtēja pupiņu uzbrukuma bija palicis viens paliels katls lielo, balto pupiņu. Atmiņā uzpeldēja iepriekšējās dienās ar vienu aci manītās savvaļas rīsu un  lēcu/olīvu burgerreceptes un (atceroties, kā iemirdzas Smārta acis pie teksta, ka brokastīs būs burgeri) izdomāju, ka jāpamēģina burgerizēt arī pupiņas.
Ķēros pie savas lieliskās mega pavārgrāmatas (kura man ir vienkārši jābildē un jāreklamē kādu dienu, jo nosaukums neko neizsaka), lai aši paskatītu, ar ko pārojas pupiņas. Daudz recepšu tur nebij un tajās, kas bij, figurēja tomāti un ķiploki. Tā kā  vienreiz gatavoju diezgan vidusjūrīgu (garšaugu ziņā) tomātu-balto pupiņu sacepumu, nolēmu pie šīs kombinācijas arī pieturēties. Turpināt lasīt

humoss un pita – brokastis šikas

Es jau iepriekš esmu pļāpājusi par humosu. Toreiz vēl mūsmājās nebija tahini (sezama pastas) bijis, tāpēc nezināju, cik garšīgi ir, ja IR.
Noteikti iesaku pievienot kādu karoti tahini, noteikti. Rezultātā sanāca tikpat garšīgi kā humoss, ko pirkām Vīnē, vienā mazā turku veikaliņā, kur tas bija pašgatavots, safasēts parastās plasmasas kastiņās un derīguma termiņš ar flomi uz vāka uzrakstīts. Tagad beidzot arī zinu, kāpēc viņiem sanāca tik perfekti. jei!

Klāt grauzām pitas maizītes, ko pagatavoju vienā Gordrona Remzija video noskatītā manierē: pitas maizi sagriež divo aplīšos un tos tad vēlreiz – uz divām vai četrām daļām pēc paša izvēles. Turpināt lasīt

topinambūru kraukšķi

Arī kraukšķi jau vienreiz tikuši te aprakstīti (šķēlīšu varianta pierādījums), bet mamma zvana un saka, ka nevarot atrast, tad nu likšu atsevišķi, lai nav nekādu pārpratumu.

Gardajiem, skābeni-saldajiem topīšu kraukšķiem būs vajadzīgs:

topinambūrs (cik daudz ēdīs, tik daudz arī ņem)

marinādei/mērcei:
baltvīna (vai kāds cits) etiķis
olīveļļa
sojas mērce
izspiests/smalki,smalki,smalki sakapāts ķiploks
pipari un vēl kāda garšviela pēc izvēles, es parasti lieku Tiger nopērkamo grieķu tomātu garšvielu. derēs arī timiāns/rozmarīns/baziliks un tamlīdzīgie

Marinādes sagatavošanai vairumā lej etiķi, tajā ieklapē garšvielas un ķiploku.
Tad pievieno klunkšķi olīveļļas (apm. 1 ēd.k.) un šļācienu sojas mērces (tāpat). Ja nav sojas mērces, pievieno sāli un mazliet cukura.
Tad marinādē liek topīšus un kārtīgi sagroza tā, lai visiem būtu marinādes mētelīši.

ja marinādes maz un etiķa vairs nav, vai negribas šķiesties, pielej maaazlietiņ ūdens.

Tā viņus atstāj mēteļoties uz min 15.
Uzkarsē pannu, tajā lej eļļu, uzkarsē un met iekšā topinambūrus, sparīgi maisot cep smukus kraukšķīgus, beigās var iemest sauju saulespuķu sēklu, pieliet vēl šļuku sojas mērces, aši apmaisīt un gatavs!

slinkā versija ir tāda, ka topīšus bez marinēšanas apcep un beigās vienkārši pārlej marinādi pāri, pacep vēl, tad sēkliņas, sojas mērci un atkal gatavs.
Tīri loģiski, ka tad garša nebūs tik izteikta, bet arī nebūs ne vainas.

Laba lieta ir arī tāda, ka, ja marināde paliek pāri, to labi var izmantot tālāk salātmērces gatavošanai. Vai ielikt ledusskapī un krauksķināt topīšus kādu citu dienu arī.
Labu *

Zemstrīpas piezīme:
Laba doma būtu izmantot grilpannu droši vien, bet man tādas nav un tur neko komentēt nevaru.
Marinādes recepte adaptēta no šejienes.

slavenais kvinojas-tofu suši

Sākšu jau ar to, ka teikšu lielu PAAALDIES (!) Ditai Lasei (lv veģetāriešu guru, ja kāds nezina) par šo recepti. Esmu jau kādos tur forumos rakstījusi, ka pēc šī ēdiena baudīšanas visi ciemiņi (arī tie, kas iepriekš bijuši īsti anti-sušisti) pakrīt zem galda no priekiem un sajūsmas un es – kopā ar viņiem. Tāpēc – patiešām liels paldies. :)

Atļaušos recepti diezgan brutāli iekopēt no šejienes:
http://www.bioteka.lv/lv/2007/08/28/kvinojas-tofu-susi/
mans devums tātad būs daži komentāri/ieteikumi, slavas dziesmas un bildes.  Tātad 1 suši rullītim vajadzēs:

¼ gl. kvinojas
¼ gl. balzametiķa
1 tējk. kaltēta timiāna un/vai rīvēta svaiga ingvera
1 ēdk. sojas mērces vai šķipsniņa sāls
1 ēdk. sīkos salmiņos sagriezta tofu
¼ avokado
nori loksne (sapresētas jūraszāles, nopērkamas lielveikalos)

Novāriet sālsūdenī kvinoju.
Sajauciet etiķi, garšvielas, sojas mērci, ieberiet marinādē tofu.
Kad kvinoja gatava, iejauciet tajā ēdamkaroti marinādes, ļaujiet atdzist. Tofu izņemiet no marinādes. Avokado sagrieziet salmiņos.


Lieciet nori loksni ar spīdīgo pusi uz leju. 2/3 loksnes noklājiet ar kvinoju, viegli piespiediet, vidū ar pirkstu izveidojiet iedobīti – tādu kā grāvīti. Lieciet tajā tofu un avokado.

Samitriniet ar ūdeni brīvo nori lapas maliņu, lai tā pieliptu un rullītis neattītos; no otras malas sākot, cieši satiniet suši rullītī.

Ar ļoti asu nazi sagrieziet 8 gabaliņos.

Zemsvītras piezīme:

  • izmantojām sarkano kvinoju, neesmu parasto pat veikalos redzējusi īsti (bet labi vien ir, jo šī izskatās krāšņāk tomēr).
  • ar kvinoju daudz vieglāk galā tikt nekā ar rīsiem (nav miljons likumu katrai rokas kustībai) – sekojiet tik paciņas priekšrakstiem par vārīšanu un izdosies perrrfekti.
  • tofu marinādi pavisam noteikti var gatavot mazākā daudzumā. Un marināde samērā ilgi uzglabājama ledusskapī, ja nu kas.
  • iesaku tomēr pirms gatavošanas patusēties jūtūbē un paskatīt kā klāj, rullē un griež tofu. būs drošāka roka :)

Nekādi suši meistari neesam, tāpēc domāju, ka izdosies un garšos visiem (nesakiet japāņiem, bet man šādi garšo daudz, daudz labāk nekā īstais, rīsu suši) (tsc!).
Labu!

Ajvar

Zemēs, kur šis ēdiens ir tik ļoti populārs, rudenī notiek lielais ajvara taisīšanas fests, kur viss ciems smeldzīgas mūzikas pavadījumā nes papriku un baklažānus maisiem vien, tad grillē uz oglēm un visi kopā gatavo un ēd. Tā es vismaz saprotu no youtube video stāstiem.

izejvielu daudzumi palielam našķējienam, jo ajvars apēdas ātri:
8 – 12 sarkanās paprikas
4 vidēji baklažāni
1/2 – 3/4 glāze olīveļļas
3 daiviņas ķiploka
1-2 ēd. k. citronu sulas vai sarkanvīna etiķa
sāls, pipari

Papriku un baklažānu tīrus un sausus grillē. To var darīt trejādi:

  • uz oglēm
  • uz gāzes plīts liesmas
  • pamatīgi sakarsētā cepeškrāsnī (augšējā reste, grilla režīms, ja ir)

Grillē, laiku pa laikam apgrozot, līdz miziņas paliek melnas un červeļainas. (45 min – 1h)
Ņem ārā, liek maisiņos vai tin papīrā, lai paši savā sulā satvaikojas min 10. Tad arī viegli noņemama miziņa (kas ir svarīgi, lai ajvars nebūtu rūgts).

Papriku un baklažānu samaisa kopā, var blendēt, ja tīk. Pannā apcep sīpolu un ķiploku, pievieno masai, lej iekšā atlikušo eļļu, citrona sulu, pieber sāli un piparus pēc garšas.
Un tad jau visa virtuve smaržo tā, ka nekur nevar glābties no pamatīgas pierīšanās.

Zemstrīpas piezīmes:

  • Joprojām nesaprotu, kad ņemt serdi paprikai laukā, jo vieni saka, ka pirms grillēšanas un otri, ka pēc. Pagaidām grillēju ar visu kātu un serdi, sanāk labi, tikai pagrūti pēc tam tikt no sēkliņām ārā. nākamreiz darīšu otrādi un teikšu, kā ir.

Humoss

Pilna pasaule to humosa recepšu, bet man kaut kā pēdējā laikā jautā, kā es taisu, varbūt slinkums pa gūgli šķetināties, kas lai zina. :)
Šā vai tā, bet te nu ir mans iecienītais variants. (Receptes mugurkails atrasts veg. grāmatā, kura šovasar tika iegādāta Vīnē, nosaukumu sameklēšu, kad sameklēšu)

250 g turku zirņu
1/2 citrona sulas
2-3 ēd.k.  tahini (sezama pasta)
2 izspiesti ķiploki
4 ēd. k. olīveļļas
1 tējk. malta kumīna
sāls, pipari
dekorēšanai: paprikas pulveris, sasmalcināti pētersīļi

Sablend(er)ē turku zirņus krēmīgā masā, ja vajag, pielej mazliet ūdens (ja zirņi pašvārīti – ideāli būtu novārījuma ūdens) pievieno pārējās sastāvdaļas un visu kārtīgi sajauc.
Servēšanai: liek trauciņā, pārlej ar olīveļļu, pārkaisa ar paprikas pulveri, kapātiem pētersīļiem un vidū ietupina kādu nesasmalcinātu turku zirņu pāri.

Zemstrīpas piezīmes:

  • vienmēr  labāk zirņus vārīt pašam (pirms tam kārtīgi izmērcējot), ja ne – zirņus pirms blendēšanas noskalot

Fēliksa sēņu kaviārs

Recepti uzraku ļoti interesantā un pārmaiņas pēc vietēja ražojuma grāmatā “Aizslēposim pēc avotkresēm”.

Tik daudz viss jāņem, lai sanāktu 3 l gatava produkta:

2kg novārītu un samaltu sēņu
1 kg blanšētu, sagrieztu tomātu
1 kg sīpolu
100 g diļļu
1/2 glāzes eļļas
sāls, pipari

Sīpolus vāra eļļā apm. 10 min, pievieno tomātus, pavāra vēl min 10, pievieno sēnes un vāra vēl 20 min. Pilda burkās un ziemā ēd gardu muti, izmantojot, piemēram, lavašu pildīšanai. :)

Bildi gatavajam Fēliksam ielikšu kkad, kad taisīšu nākamo burciņu vaļā. Diemžēl gatavošanas procesu dokumentēt varēs tikai nākamgad ap sēņu laiku.

 

sMārtiņos lavašoju

Katru dienu nolemju kko iepostēt, jo katru dienu vismaz trīs reizes kko meistaroju uz vai pie plīts. un varētu taču saņemties, gatavošanu ieplānot tā, lai atliek laiks pāris bilžu uztaisīt un beigās pat visu kompī samest. bet skuju! kaut kā tā diena aizskrien un ir jau vakars un ātri, ātri un tad jau nākamā diena…
Bet tikko man iespēra prieciņš, ka Stella aka Arieta manu ieteikto pupiņu čilli atzinusi par labu esam, pat recepti iemetusi blogā. Tad nu nolēmu pavisam nopietni saņemties.

Rīt ir sMārtiņi un manam vienīgajam cienīgajam kolēģi jācienā. Sākotnēji plānojām kvinojas suši, kas ir atsevišķs topiks, tik gards, ka garškārpiņas dejo kankānu, bet arī ķēpa un sadārdzinājums 20 cilvēkiem pamatīgs. Nolēmām, ka suši mūs priecēs privātā ballītē un sākām meklēt ko citu gardu, sāļu (jo kantorī 3 jubilāri un gan jau tāpat būs pilns galds kaprīžu), uzkodveidīgu, interesantu un, ak jā, vegānu.
Kā reiz bijām iepirkuši baklažānus un papriku, lai taisītu ahūni gardo ajvaru ( serbu/horvātu/maķedoniešu nac. gardēdienu), ko baudījām Slovēnijā, kur bulgāri to prezentēja kā savu specialitāti. Gards pēc vella, sātīgs, krēmīgs, smaržīgs un izskatīgs. Tad nu cienāsim ar šito mantu!
Lai nesanāktu kā ar Džoija peanut-butter-fingers, vajag kkur to kledzi virsū ziest, un uz skatuves atšļūc mans mīlulis lavašs. Tā nu serbiem, horvātiem un bulgāriem un visiem citiem pievienojas turki. Bet neiztiks jau ar vienu pildījumu vien. Un ja turki, ta turki, metam humosu klāt! Trešo rulli ierullēs pašmāju/mežu labumi – sēnes. Šoreiz – Fēliksa sēņu kaviāra formā.

Receptes katrai mērcei sekos atsevišķi, lai pārskatāmāk un skaidrāk. Bet te – kopbilde:

Meideimeidei! Pārāk daudz pildījuma! Tā nedariet!

Humosa lavašs. paprika un ķīnas kāposts - kraukšķim

Diemžēl nav nevienas bildes ar tinumu, bet gan jau kāddien.