Archive for the ‘ zupas ’ Category

Atkalredzēšanās (ar skābenēm, pavasari un vispār) zupa

Labvakar, labrīt.

Tāds padrūms klusums te bij iestājies… varētu jau domāt, ka beidzot kotletīna trūkums licis man atmest pedāļus, bet nekā, dzīvs, vesels un joprojām sitas pa virtuvi. Tikai laika ļoti maz. Par ko arī sirsnīgi atvainojos.

Tātad, pavasaris klāt, kulinārā urdoņa pakrūtē joprojām dzīva un laiku pa laikam jau kaut kas arī jāēd, par spīti tam, ka blogā tas tāpat nav redzams.

Vakar, piemēram, ēdām skābeņzupu. Dārzā jau pamatīgi saaugušas un pa laikam mestas salātos, bet zupā skābenes, ja godīgi, laikam liku pirmoreiz un nemaz i nezināju, kā tas darāms. Galvenokārt jau tāpēc,ka Smārtam ir bērnudārza, skolas vai citu smalko ēdnīcu fobijas, kas neļauj naktīs gulēt, zinot, ka kaut kur ārā cauri zemei klusi laužas skābenes, kuras vēlāk var pārtap biedējošā virumā. Bet nu jau laikam Smārts bij apradis ar domu, ka virtuvē man neiet tik slikti kā sportā, tāpēc kaut kā saņemās un deva jāvārdu.

Tad nu parušinājos pa internetu (konkrētas adreses nav, jo nu, doooh, skābeņzupa) un sapratu, ka skābeņzupas minimums ir:

2 l ūdens
3 kartupeļi
1 – 2 saujas miežu putraimu
buljona kubiņš
divas lauru lapas
200 g skābeņu

Uzvārīju ūdeni, iekšā metu noskalotus putraimus un kubiņos sagrieztus kartupeļus un buljona kubiņu.
Kad kartupeļi gatavi (bet, ak, lūdzu, lai nešķīst vēl ārā), iemet sasmalcinātās (grieztās vai plūkātās) skābenes. Pavāra pāris minūtes. Gatavs!

BET neba nu tā to varēja atstāt.

Mazā škipsiņā indiešu sabji masala apsildīju
1 bundžiņu noskalotu turku zirņu
un piemetu
šķipsniņu melnās ajūrvēdas sāls (kas smaržo pēc cieti vārītām olām)

To pievienoju zupai kopā ar dažiem tofu (igauņu, ar ķiplokiem) kubiciņiem.
Pilnai laimei – maaaaziņa karotīte De Rit Organics majonēzes katrā šķīvī.

Es ēdu kā Emīls, jo man patiešām ļoooti garšoja. Smārts pārsteigs secināja: Kā skābeņzupa. Tikai garšīga.

Bilžu pagaidām nav, jo wordpress uz mani dusmīgs un lēns. Bet jūs iedomājieties skābeņzupu, tikai garšīgu un viss būs skaidrs.

Labu *

(O, pica gatava! Smārts iesaka notīt mēli ar izolenti, jo atkal jau būs sū*. Ak, Smārt. Es eju kost picā!)

kartupeļu-puravu krēmzupa

Šo tik elementāro, superklasisko un, kā izrādās, Džūlijas Čaildas izgudroto (atcerieties filmu “Julie&Julia” – tās Džūlijas, tātad) zupu pirmo reizi mēģināju pagatavot pagājušajā ziemā. Tā arī (un kauns jau atzīt) bija pirmā reize, kad mēģināju kaut ko darīt ar puravu. Taisnību sakot, recepti atradu, mēģinot izgūglēt, kuras purava daļas ir ēdamas un kā. Visu noskaidroju, viss izdevās un gala beigās tikām pie vēl viena ēdienkartes papildinājuma.

Šai zupai ir dažādas variācijas, bet šis nu reiz ir ēdiens, kura garšu man negribas sarežģīt, tāpēc sastāvadaļas esmu noīsinājusi līdz minimumam. veganizēju arī, protams. Parasti daru tā, ka ņemu:

1 puravu
kartupeļus – tā, lai to būtu apmēram tikpat daudz, cik purava
1-1.5 l ūdens – atkarīgs no tā, cik biezu/šķidru gribas zupu
1 buljona kubiņu (var iztikt arī bez)
1 ēd. k. sausā sojas piena (derēs arī šķidrais, protams. un rīsu/auzu krējums arī)
1-3 ēd. k. olīveļļas
sāls, melnie pipari pēc garšas

Turpiniet lasīt

zupa aka “kūpināto pupiņu soļanka”

vienīgā "soļankas" bilde.

Fūdfestā gatavojām arī “soļanku”. Lūk, vegijšefa Līgas ziņa vegatērijai šai sakarā: Turpiniet lasīt

Kailas tomātu-ingvera zupa

Uzticamais hp nepārtraukti rūc, ka mēģinu viņā pārāk daudz bilžu sastūķēt, tāpēc joprojām netieku galā ar fūdfesta bildēm. Bet pamazām, pamazām un rindas kārtībā mēģināšu atšķetināt brīvdienu garšas un smaržas.

Šodien kārta Kailas ieteiktajai tomātu-ingvera zupai, ko nedaudz gan pārveidoju, jo viņa man deva recepti un tai pašā čata logā jautāja, ko darīt ar ķirbi. Man kā reiz bija tāds pat jautājums, jo viens tāds pusēsts ķirbis tupēja uz virtuves galda jau pāris dienu. Kaila gan ķirbja vietā parasti liek kartupeļus un noteikti, ka arī tā ir ļoti labi, bet man bija jātiek galā ar to ķirbi tomēr.
Tad nu laikam sanāk tāds kā kopdarbs. Ar šo te daudzmu sanāks apm. 3-4 porcijas. Kā nu kurš ēd.

1/2 kg blanšētu, kubiņos sagrieztu tomātu (der arī vnk konservēti)
1/2 kg ķubiņos sagriezta ķirbja
2 – 3 glāzes ūdens
4-6 daiviņas izspiesta ķiploka
apm. 5 cm rīvēta ingvera
1-2 buljona kubiņi
pēc izvēles – 1 ēd.k. sausā sojas piena

Kaila teica, ka ķiploku un ingveru pievieno beigās, bet man patīk tādas lietas apcept pirms pārējo sastāvdaļu pievienošanas. Tad nu izgāju uz kompromisu un pusi apcepu, pusi pievienoju svaigu jau gandrīz gatavai zupai.
Karstā pannā lej olīveļļu, karstā eļļā nedaudz apcep ingveru un ķiploku, pievieno kubiņos sagriezto ķirbi, tomātu gabaliņus, ūdeni, buljona kubiņus un sautē apm 20 min. Ja gribas šķidrāku zupu, pievieno vēl nedaudz ūdens.
Kad ķirbji mīksti, zupu sablendē, pievieno atlikušo ingveru, ķiploku un sāli/piparus pēc garšas. Visu kārtīgi samaisa, vēlreiz uzsilda un gatavs!
Sanāk ļoti aromātiska, sildoša un garda zupa. Kaila teica, ka pēc šāda zupas šķīvja iztukšošanas uzreiz jūtoties veselīgāka.
Tad nu garšīgu veselību jums. :)

krēmīgā topinambūru krēmzupa


Protams, ka nekaunīgi vēlu, bet šodien norakām daļu topinambūru.
Kājas caur megastilīgajām tirgus oderkalošām nosala ellīgi, tāpēc nolēmām sevi uzsildīt ar karstu, krēmīgu zupu.
Recepte rodama jau iepriekš minētajā Majas Sēderbergas grāmatā “Veselīga dabas virtuve” (joprojām paldies, Kaili).

4 topinambūru racējiem vajadzēs:

500 g topinambūru
250 g kartupeļu
1 sīpols
1 ēd.k. eļļas
1 l dārzeņu buljona/1 l ūdens un 1 buljona kubiņš
400 g/1 bundžiņa balto pupiņu (man bija kkādas pupiņas salsas mērcē)
sāls, pipari
pētersīļu kušķīti

Topinambūrus rūpīgi nomazgā (jau atkal iesaku dārzeņu beržamos cimdiņus). Kartupeļus un topinambūrus sagriež šķēlītēs. Nomazgā un sakapā sīpolu.
Karstā eļļā apcep sīpolu, pievieno kartupeļus un topinambūrus. Mazliet apcep, pielej buljonu/ūdeni un buljona kubiņu, ļauj uzvārīties, samazina liesmu un sautē 15-20 min (līdz dārzeņi mīksti).
Pievieno pupiņas, vēlreiz uzkarsē un sablenderē dārzeņus biezzupā. Pievieno sāli un piparus, rotā ar kapātiem pētersīļiem.
Es vēl apcepu topinambūru kraukšķus ar saulespuķu sēkliņām.
Tad gan meklējām lielās karotes un sākām kārtīgi svinēt topinambūru ražas svētkus.

 

sarkano lēcu krēmzupa

Rudens vēji gaudo spēji un es iedomājos par trim lietām, kuru man rudenī/ziemā pietrūks visvairāk. Tas noteikti būtu siltums, rušināšanās brīvā dabā un riteņošana.

Par laimi, to pēdējo joprojām vēl par šad un tad iespēt. Šodien saule tā mētājās logos, ka nācās vien lēkt ričijam sedlos un doties pabraukā, kas ir mans jaunais pastaigas aizstājējs.

Tā kā šī bija pirmā mana riteņu vasara, esmu sapriecājusies un pārpriecājusies par riteņošanu. Šodien arī biju ļoti priecīga, bet nu arī ļoti vēju sapūsta un sasaldēta. Tā kā jau kādu nedēļu cīnos ar šņaukām, nolēmu uzrīkot kādu profilaktisku pasākumu, lai nenāk ciemos vēl kāds baciļu inducēts specefekts. Un šoreiz profilaksei – karsta, asa lēcu zupa.

Šī zupa parasti ļoti labi garšo visiem ciemiem, tāpēc nākamreiz, kad prasīs, kā gatavot, šis ieraksts to varēs izstāstīt manā vietā.

Tātad 2 (ne rīmu gan) porcijām vajadzēs:

1 sīpolu
100 g sarkano lēcu
1 ēd.k. tomātu pastas
600 ml ūdens
1 buljona kubiņu
1/2 tējk. kādas asas garšvielas vai garšvielu maisījuma – es lietoju sabji masala
1 ēd.k. eļļas
sāls, pipari
1 ēd. k. kapātu pētersīļu

Sīpolu nomizo, sakapā. Lēcas noskalo. Pannā uzkarsē eļļu, tajā ieber un apcep garšvielas, uzmana lai nesāk degt un aši pievieno sīpolu. Apcep sīpolu kādas 5 min, tā, lai caurspīdīgi, pievieno lēcas un kārtīgi samaisa, lai lēcas arī dabū mazliet pakarsēties uz pannas.

Pielej ūdeni, pievieno tomātu pastu, buljona kubiņu un sāli. Liek virsū vāku, uzliek taimeri uz min 15 un iet meklēt blenderi.

Kad 15 min pagājušas, lēcas mīkstas un blenderis atrasts, zupu sablendē, ja vajag uzlabo ar sāli vai pipariem, lej bļodiņās, rotā ar pētersīļiem un ēd gardu muti. Un visi baciļi sasildās un aiziet mājās.