Archive for the ‘ Uncategorized ’ Category

rabarbarbarberi

Mani mīļie radiņi, vēl vesels mēnesis rabarberu prieka, kas nozīmē veselu mēnesi bīstami gardu rabarbermaižu uz virtuves galda.

Pagājušajā vasarā brūvēju smalkas rabarberu kūkas ar silken tofu un kokospienu, šogad ērtāk, lētāk un nemaz ne negaršīgāk.

Sanāca divas labas lietas – atklāju gan labāko rabarbermaizes recepti, gan ūberblogu, kas ir skaists, noderīgs un visādi citādi ļoti, ļoti iesakāms (un nosaukums silda manu veco filosirdi jo silti un jauki).

Mīklā iemīcīju vēl 2 brūnīgus banānus ar ļooooti ilgu darba stāžu un pusi margarīna (starp citu, Stockmann atrodams nedārgs veg. margarīns) aizstāju ar vīnogkauliņu eļļu. Ū, un iemetu rabarberus kādas 2 saujas vairāk, lai sulīgāk.

Vēl ir laiks mesties rabarberos un noēsties vasaras saldskābo garšu pilnām mutēm, jo pēc tam tak atkal vesels gads būs jāgaida.

Metam!

ātrais pupiņu sautējums ar čili.

Un vēl viena nedēļa cauri. eh. Nu jau esmu samierinājusies, ka vairāk par vienu ierakstu nedēļā nebūs, jo laika maz un darāmā daudz. Bet es joprojām ēdu, tā ka pazust nekur netaisos. :)
Šai nedēļai būs tas gods prezentēt pavisam vienkāršu un lielisku ziemas ēdienu, veģetāro klasiku, taisnību sakot. Un vienu no faviem mūsmājās. Smārts katrā ziņā ir totāli sajūsmināts, ja šis pupiņu ēdiens tiek pieminēts kā iespējama vakariņu opcija. Vienīgais (un patiešām – vienīgais) šī ēdiena mīnuss ir tas, ka pupiņas ilgi jāmērcē un jāvāra, līdz ar to nevar izdomāt, ka jē, šodien būs. jo nē, nebūs. :D bet visādi citādi – 100% lielisks ēdiens.
Recepti izlasīju Kailas dāvātajā  Majas Sēderbergas grāmatā “Veselīga dabas virtuve”, kas vienbrīd bija pilnīgs bestsellers mūsu mājās. Iesaku, iesaku, iesaku!  Kopš pirmās šī ēdiena gatavošanas reizes pagājuši jau kādi  divi gadi un izrādās, ka var variēt pēc sirds patikas, jo sanāk vienmēr. Bet klasiskā recepte ir, lūk, šāda:

600 ml vārītu pupiņu
2 sīpoli
4 burkāni
2 ķiploka daiviņas
1 vai vairākas čili pākstis
800 g tomātu mīkstuma
50 ml ūdens
4 ēd.k. tomātu biezeņa
2 tējk. cukura
300 g kukurūzas

Sīpolus un burkānus nomizo, sīpolus sakapā, burkānus sagriež (es rīvēju). Apcep tos eļļā ar izspiestām ķiploka daiviņām un sīki sasmalcinātu čili.
Pievieno tomātu mīkstumu un ūdeni.

Pievieno tomātu biezeni, sāli un cukuru.
Turpina karsēt vēl 15 min.
Pievieno kukurūzu un pupiņas un vāra, līdz visas sastāvdaļas kļuvušas karstas.

Un jā – jau gatavs!

Zemstrīpas piezīmes:

  • pēdējā laikā esmu iemanījusies izmantot vairāku viedu pupiņas, piem., lielās sviesta un tad kādas maziņās. Izskatās un garšo interesantāk un bagātīgāk.
  • nereti pirms burkāniem un sīpoliem apcepu kaltētu čili, kādu indiešu masalu un ingveru kopā. Man vienkārši patīk pikants ēdiens un ingvers iederas perfekti, bez tam līdzēs gremošanas sistēmai vieglāk tikt galā ar pupiņām, ja nu tas kādu uztrauc.
  • reizēm iztieku bez sīpoliem un burkāniem – pupiņas, tomāti un kukurūza ir ļooooti pietiekama kompānija.
  • ļoti labi iederēsies arī kapāti pētersīļi pārkaisīšanai.
  • un un un! ļoti iesaku ēst ar kukurūzas čipsiem. tiešām lielisks duets.
  • tas laikam arī viss. Labu *)

 

svētku ķēpaušu trifeles

Sākšu jau ar to, ka no sirds ceru, ka visiem bijuši jauki, mīlīgi un garšīgi svētki. :)
Bija man plāns iepostēt kādus svētku galda ēdienus, bet kaut kā sakrita viss kopā tik ļoti, ka nebija laika un galu galā gribējās vairāk svētkus baudīt nekā par tiem rakstīt. Bet šis tas no virtuves stāstiem man ir stāstāms palicis gan, piemēram, Smalko Trifeļu Stāsts. Varbūt, ka  noder arī Jaungada gaidīšanai.

Šogad ģimeniski norunājām nekādas dāvanas nepirkt un tā nu ar Smārtu tikām pie dāvanu pagatavošanas pašu rokām un blenderiem. Doma par smukām, paštaisītām končām gaisā šūpojās jau ilgi, tik vajadzēja sadomāt receptūras. Sarakājos neta apcirkņos un uzgāju daudz interesantu lietu. Beigās noapaļoju trīs idejas, no kurām īstenoju vienu, jo ķēpa bija liela un laika maz. Bet nu es domā, ka izvēlējāmies taisīt garšīgāko, smukāko un veselīgāko no variantiem. Turpināt lasīt

spagetti ar dārzeņu mērci

Dienās, kad nav jārakņājas pa dārza labumu krājumiem un noputējušām grūbu burkām, mums ļoti patīk lutināties ar Āzijas  (pārāk plašs jēdziens, jā) vai itāļu virtuves ēdieniem. Stirfrajs jau nesen bija, tagad par tiem itāļiem.
Šis nu reiz ir ļoti elementārs un klasisks ēdiens, bet tomēr pastāstīšu, ko liku katliņā. Tātad, divām porcijām mums vajadzēja:

spagetti (izmantoju puspaciņu)
1/2 baklažāna
1/2 cukini
300 – 500 g tomātu (ja svaigus, tad jānoņem miziņas, man bij bundžu)
sauju olīvu
4-6 saulē kaltētos tomātus (tomāti eļļā būtu sulīgāki, man bija bez)
2 ēd. k. kaperu
4 ķiploka daiviņas
olīveļļu
sauju svaigu bazilika lapiņu
sāli, svaigi maltus melnos piparus

Novāra spagetti al dente.

Dārzeņus sagriež nelielos kubiņos. Turpināt lasīt

fūdfests vol.1./LV

Tas bija traki sen, 19. novembrī (par laimi šai pašā gadā), kad lūdzu dāmas ciemā uz fūdfestu, kas izpaudās kā kopīga gatavošana un vēl kopīgāka ēšana. (es esmu ļoti lēna, zinu, bet pieņemsim, ka labs nāk ar gaidīšanu).
Valsts svētkiem par godu nolēmām gatavot pašmāju gaumē. Kā pie mammas, ja mamma būtu vegijs.

Ēdām vienkāršas lietas un variācijas par vienkāršām lietām – veg. soļanku, krāsnī ceptus dārzeņus, bezmiltu/ķirbju mērci, lēcu plācenīšus, štovētos kāpostus un topinambūru kraukšķus. Līga gan izcēlās ar pīrādziņiem un mafiniem, jo viņa ir mūsu konditors vietējais.
Viss izdevās ļoti labi un garšīgi, par ko neviens tā īsti nemaz nebrīnījās. Un bija tik jauki un omulīgi, ka laikam jau sāksim izvērst fūdfestu tradīciju.
Runā, ka nākamais būs itāļu vakars. Tur nu spīdēs un spozmēs Smārts ar savām paranormāli labajām vegjiu picām un mūsu spiegs Itālijā – Kaila. Tā, lūk.

Drīzumā arī iesniegšu receptes pa postam vien un rindas kārtībā.

un liels paldies maniem mīļajiem fūdfesta biedriem. *