lēcu/olīvu/tomātu pastēte

Jau labu laiku atliku ļoti vilinošo lēcu-olīvu burgeru gatavošanu no Post Punk Kitchen lapas, par kuras esamību man jo laipni atgādināja Gunta (un liels paldies viņai par to).
Vakar gribēju palutināt Smārtu ar brīvdienu burgeriem, bet kaut kā viss izvērtās tā, ka pagatavoju pavisam citādus burgerus un vēl pastēti piedevām. Sākšu ar pastēti.
Uzreiz jāsaka, ka sastāvdaļas precīzi nemērīju, kaut kad mēģināšu uztaisīt atkārtošanas scenāriju un tad arī visu precizēšu. Tad nu šis vairāk iedvesmai.

1 bundžiņa konservētu lēcu
2-3 ķiploka daiviņas
10 melnās olīvas
5 (vai vairāk) kaltētie tomāti eļļā
olīveļļa vai eļļa no tomātu burciņas
1-2 tējk.  sinepju
1 ēd.k. veg. majonēzes/veg. krējuma
3-5 ēd. k. ūdens vai sojas piena
sāls, (svaigi malti) melnie pipari, oregano pēc garšas

Turpināt lasīt

vegijburgeri: baltās pupiņas vs. tomāti

Mūsmājās sanācis tā, ka pupiņu ēdienus mēs ēdam lēkmjveidīgi. Tas tāpēc, ka tās jāizmērcē un jānovāra un to nu nereti sanāk atlikt un aizmirst. Tad nu šo aizmāršību kompensējot, vienā reizē novāru vairākas pupiņu šķirnes un tad nu pāris dienu ēdam: čilli pupiņas, pupiņu salātus, pupiņu pastēti un pupiņu zupas. Tagad arsenālam noteikti pievienosies arī pupiņu vegjiburgeri, kurus atklāju tikai vakar.
Bij tā, ka no kārtēja pupiņu uzbrukuma bija palicis viens paliels katls lielo, balto pupiņu. Atmiņā uzpeldēja iepriekšējās dienās ar vienu aci manītās savvaļas rīsu un  lēcu/olīvu burgerreceptes un (atceroties, kā iemirdzas Smārta acis pie teksta, ka brokastīs būs burgeri) izdomāju, ka jāpamēģina burgerizēt arī pupiņas.
Ķēros pie savas lieliskās mega pavārgrāmatas (kura man ir vienkārši jābildē un jāreklamē kādu dienu, jo nosaukums neko neizsaka), lai aši paskatītu, ar ko pārojas pupiņas. Daudz recepšu tur nebij un tajās, kas bij, figurēja tomāti un ķiploki. Tā kā  vienreiz gatavoju diezgan vidusjūrīgu (garšaugu ziņā) tomātu-balto pupiņu sacepumu, nolēmu pie šīs kombinācijas arī pieturēties. Turpināt lasīt

pavisam cits onkulis bens

Kaut kā tā sanācis, ka gads man iesācies ļoti lēni un slinki. Varbūt bij pārāk bieza tā sniega sega tomēr, jo līdz ar atkusni sāka rosīties arī domas galvā un virtuvē.
Te būs viena tāda agra rīta improvizācija Smārta pusdienu termosiņam par godu. No rīta bij jārīkojas aši, no vakariņām pāri bij palikuši rīsi (basmati/savvaļas rīsu maisījums) un ledusskapī tupēja arī aizsāka ananāsu bundžiņa. Klāt piekombinēju baklažānu un baklažānu mērci/marinējumu, kas pirkta kādu laiku atpakaļ, kad Rimi sāka tirgot Pattak’s indiskās mērces un tad nu par ļoti draudzīgām cenām dažas iegādājām. Kopā tas viss iznāca, lūk, šitā: Turpināt lasīt

mans zaļais ūdensdārzs: rukola smird!

Nē, nepārprotiet mani, es esmu kvēlākais rukolas fans. parasti. Vasarā šķinām kā traki truši, ne rīta bez rukolas klēpja, pa taisno no dobes plūkta.
Bet tagad, kad esmu ķērusies pie visa kā diedzēšanas, ļoti sabozos uz savu vasaras draudzeni. Pareizāk sakot gan, sabozos pati uz savu lažu. Bet nu – visu pēc kārtas.
Kā īstens rukolas fans traki sapriecājos par tās dabūšanas cerībām arī ziemā. Tā kā  zaļie lapainīši skaitās visvairāk pesticīdotie dārzeņi no visiem un cena arī paranormāla, tad nolēmu, ka veikala rukolas mūsmājās nenāks.
Pāris stādiņu ienesu no dārza rudenī, bet tie ļoti ātri apvīta un bezmaz ielīda zemē atpakaļ. Tātad atliek diedzēšana. Turpināt lasīt

Smārta picas noslēpums


Kaut kā tā ir iegājies, ka par visiem mīklas izstrādājumiem (jo īpaši, ja tie ir jāraudzē), mūsmājās atbild Smārts. Un labi (un loģiski) ka tā, jo viņam patiešām izdodas.
Vissmalkāk viņam izdodas cept picas, tie parasti ir tādi mazie svētki. Vispār jau vīrietis virtuvē ir laba lieta. ļoti laba. :)
Jā, bet par picu lai stāsta pats Smārts, jo skuķi tikai padod instrumentus:
Picas mīkla

Vajag:
450g kviešu miltu
14g sausā rauga vai ~25g “slapjā”
~150-200 ml ūdens

Mīklas pagatavošana
Ieber vai sadrupina raugu nelielā trauciņā, tam uzlej aptuveni 75 ml silta ūdens. Ļauj 15 minūtes raugam uzbriest.
Lielākā bļodā ieber miltus, uztaisa iedobīti, tajā ielej izšķīdušo raugu un ar koka karotimaisa – uzmanīgi, citādi milti birs pa malām.

Ļoti apdomīgi, turpinot maisīt, pa nelielām porcijām lej klāt ūdeni. Šī ir pati atbildīgākā daļa visā mīklas pagatavošanā, jo ir svarīgi nepieliet par daudz ūdens, citādi mīkla kļūs pārāk šķidra. Vajag panākt to pirmo momentu, kad mīklu var vienā gabalā paņemt rokā, uzlikt uz galda un turpināt
mīcīt. Tad ūdeni vairāk nevajag.
Tātad, mīklu uzliek uz galda un mīca.

 

 

 

 

 

Es parasti izveidoju garu “desu” un tad to ar apakšdelmu spaidu, pārloku uz pusēm un atkārtoju – šādi
kādas 10 minūtes, bet var arī ilgāk. Gala rezultātā sanāk viendabīga elastīga masa.

 

Mīklu liek atpakaļ lielajā traukā, pārliek pāri tīru dvielīti un ļauj

mīklai uzrūgt. Parasti pietiek ar vienu stundu.

Tagad pati pica.

Taisot pilno porciju mūsu 32cm diametrā lielajā picas pannā, pica
sanāk ļoti liela un bieza, tāpēc parasti mēs atdalām kādu mazāku
gabaliņu no mīklas un to pieglabājam hermētiskā trauciņā ledusskapī
citai dienai. Jā, šo mīklu var mierīgi dažas dienas uzglabāt
ledusskapī, kur tā vēl pat mazliet rūgst.

Mīklu klāj pannā. Mēs to darām ar pirkstiem. Mīkla parasti sanāk ļotielastīga, tāpēc to var uzklāt plānu jo plānu. Kad tas ir paveikts, ļoti iesaku vēl kādas 10 minūtes ļaut šai uzklātajai mīklai vēl uzbriest – tā tā sanāks kraukšķīgāka.

 

Pa to laiku var sagatavotpildījumu – ļoti dīvaini skan šis vārds lietām, ko picai smērē un liek virsū :)

Pildījums.

Jāsāk ar mērcēm. Protams, tomātu mērce vai kečups, tas pirmkārt.



 

 

 

Otrkārt, iesaku šādu ķiploku mērcīti:

– Dažas ēdamkarotes Franča gavēņa majonēzes
– Izspiesta viena paliela ķiploka daiviņa
– Tējkarote sinepju
– Olīveļļa – kādas 1-2 ēdk.Visu sablendē un klāj virsū tomātu mērcei.

Tālāk jau te viss ir atkarīgs no gatavotāju gaumes.

Mēs uz picas liekam daudz plānu tomātu šķēlīšu, zaļās olīvas un jau pēc izvilkšanas no krāsns – svaigas spinātu vai rukolas lapiņas. ja to nav, tad:

 

 

 

1) spinātu vietā var pagatavot spinātu mērci – mazā katliņā uzsilda olīveļļu, met iekšā pāris saldēto spinātu kubiņu, sauju kapātu saules tomātu un nedaudz ūdens. visu kārtīgi samaisa un uzkarsē.

2) var izvēlēties tādu kā džankfūdīgāku toppingu – garšvielās apceptas sīpolu ripiņas, saulespuķu sēkliņas un sojas cīsiņu šķēlītes vai tofu (cepšanas beigās nokaramelizējot ar sojas mērci)

 

 

Beigās uz pildījuma liek garšvielas. Ļoti klasiski iesaku raudeni, pārējais jau
atkal ir brīva improvizācija.

Un, visbeidzot, liekam iekšā uzkarsētā cepeškrāsnī – kādos 220 grādos
būs labi – un cepam 15-18 minūtes. Ja ir uzliks bagātīgāks pildījums,
tad jācep, loģiski, ilgāk.

Kad gatavā pica ir izņemta, to var apslacīt ar olīveļļu. Man gan tas
bieži aizmirstas un tāpat ir ļoti garšīgi.

Labu apetīti :)

pīrādziņu mīkla no delfu apcirkņiem

Tas nu reiz ir oficiāli – mēs mākam cept pīrāgus! Un viss pateicoties delfu forumā uzietai receptei un Smārta precizitātei un pacietībai. Viņš bij mīklas jaucējs un mīcītājs, es vairāk sitos ar novērošanu un pildījumu gudrošanu un taisīšanu.

Ūberlabā, detalizētā un precīzi ievērojamā pīrāgu mīklas recepte rodama šeit.
Tomēr, tomēr, kā mēs labi zinām, visas saites kādreiz var palikt nederīgas, ja to galā vairs nekas nekarājas. Tad nu drošības pēc postēju kopējumu. Nelaboju neko, lai skan īstās autores vārdi no sākuma do golam. :) Jā, un man žēl, ka nekur nav rodama refrence uz pīrādziņmeistaru. Tad nu dēvēšu viņu par pīrādziņu karalieni. Tātad – liels paldies Pīrādziņu Karalienei par recepti! Turpināt lasīt

svētku soišliks


Kopš saviem veģetārisma pirmsākumiem esmu meklējusi dažnedažādus veidus, kā cienījami pagatavot soišliku jebšu sojas “šašliku”. Visādi ir gājis, bet nu šis ir par labāko atzītais variants. Pēdējo gadu turas mūsu un ciemiņu topā. Te man bildēs būs sojas “steiki”, bet marināde un pagatavošana principā tā pati.


marinādei:

100 ml sojas mērces
100 ml tomātu pastas vai sulas
100 ml eļļas (vislabāk jau garšīgas)
100 ml vīna/ābolu etiķa, derēs arī citronu sula
2-3 ēd.k. sinepju vai 1-2 tējk. sinepju pulvera
2- 3 paprikas (būs smuki, ja paņems pa vienai no katras krāsas)
2-4 sīpoli (der visu veidu un krāsu, sarkanie gan būs vissmukākie, protams)
sāls, pipari pēc garšas Turpināt lasīt

svētku ķēpaušu trifeles

Sākšu jau ar to, ka no sirds ceru, ka visiem bijuši jauki, mīlīgi un garšīgi svētki. :)
Bija man plāns iepostēt kādus svētku galda ēdienus, bet kaut kā sakrita viss kopā tik ļoti, ka nebija laika un galu galā gribējās vairāk svētkus baudīt nekā par tiem rakstīt. Bet šis tas no virtuves stāstiem man ir stāstāms palicis gan, piemēram, Smalko Trifeļu Stāsts. Varbūt, ka  noder arī Jaungada gaidīšanai.

Šogad ģimeniski norunājām nekādas dāvanas nepirkt un tā nu ar Smārtu tikām pie dāvanu pagatavošanas pašu rokām un blenderiem. Doma par smukām, paštaisītām končām gaisā šūpojās jau ilgi, tik vajadzēja sadomāt receptūras. Sarakājos neta apcirkņos un uzgāju daudz interesantu lietu. Beigās noapaļoju trīs idejas, no kurām īstenoju vienu, jo ķēpa bija liela un laika maz. Bet nu es domā, ka izvēlējāmies taisīt garšīgāko, smukāko un veselīgāko no variantiem. Turpināt lasīt

spagetti ar dārzeņu mērci

Dienās, kad nav jārakņājas pa dārza labumu krājumiem un noputējušām grūbu burkām, mums ļoti patīk lutināties ar Āzijas  (pārāk plašs jēdziens, jā) vai itāļu virtuves ēdieniem. Stirfrajs jau nesen bija, tagad par tiem itāļiem.
Šis nu reiz ir ļoti elementārs un klasisks ēdiens, bet tomēr pastāstīšu, ko liku katliņā. Tātad, divām porcijām mums vajadzēja:

spagetti (izmantoju puspaciņu)
1/2 baklažāna
1/2 cukini
300 – 500 g tomātu (ja svaigus, tad jānoņem miziņas, man bij bundžu)
sauju olīvu
4-6 saulē kaltētos tomātus (tomāti eļļā būtu sulīgāki, man bija bez)
2 ēd. k. kaperu
4 ķiploka daiviņas
olīveļļu
sauju svaigu bazilika lapiņu
sāli, svaigi maltus melnos piparus

Novāra spagetti al dente.

Dārzeņus sagriež nelielos kubiņos. Turpināt lasīt

humoss un pita – brokastis šikas

Es jau iepriekš esmu pļāpājusi par humosu. Toreiz vēl mūsmājās nebija tahini (sezama pastas) bijis, tāpēc nezināju, cik garšīgi ir, ja IR.
Noteikti iesaku pievienot kādu karoti tahini, noteikti. Rezultātā sanāca tikpat garšīgi kā humoss, ko pirkām Vīnē, vienā mazā turku veikaliņā, kur tas bija pašgatavots, safasēts parastās plasmasas kastiņās un derīguma termiņš ar flomi uz vāka uzrakstīts. Tagad beidzot arī zinu, kāpēc viņiem sanāca tik perfekti. jei!

Klāt grauzām pitas maizītes, ko pagatavoju vienā Gordrona Remzija video noskatītā manierē: pitas maizi sagriež divo aplīšos un tos tad vēlreiz – uz divām vai četrām daļām pēc paša izvēles. Turpināt lasīt