Kaut kā tā ir iegājies, ka par visiem mīklas izstrādājumiem (jo īpaši, ja tie ir jāraudzē), mūsmājās atbild Smārts. Un labi (un loģiski) ka tā, jo viņam patiešām izdodas.
Vissmalkāk viņam izdodas cept picas, tie parasti ir tādi mazie svētki. Vispār jau vīrietis virtuvē ir laba lieta. ļoti laba. :)
Jā, bet par picu lai stāsta pats Smārts, jo skuķi tikai padod instrumentus:
Picas mīkla
Vajag:
450g kviešu miltu
14g sausā rauga vai ~25g “slapjā”
~150-200 ml ūdens
Mīklas pagatavošana
Ieber vai sadrupina raugu nelielā trauciņā, tam uzlej aptuveni 75 ml silta ūdens. Ļauj 15 minūtes raugam uzbriest.
Lielākā bļodā ieber miltus, uztaisa iedobīti, tajā ielej izšķīdušo raugu un ar koka karotimaisa – uzmanīgi, citādi milti birs pa malām.
Ļoti apdomīgi, turpinot maisīt, pa nelielām porcijām lej klāt ūdeni. Šī ir pati atbildīgākā daļa visā mīklas pagatavošanā, jo ir svarīgi nepieliet par daudz ūdens, citādi mīkla kļūs pārāk šķidra. Vajag panākt to pirmo momentu, kad mīklu var vienā gabalā paņemt rokā, uzlikt uz galda un turpināt
mīcīt. Tad ūdeni vairāk nevajag.
Tātad, mīklu uzliek uz galda un mīca.
Es parasti izveidoju garu “desu” un tad to ar apakšdelmu spaidu, pārloku uz pusēm un atkārtoju – šādi
kādas 10 minūtes, bet var arī ilgāk. Gala rezultātā sanāk viendabīga elastīga masa.
Mīklu liek atpakaļ lielajā traukā, pārliek pāri tīru dvielīti un ļauj
mīklai uzrūgt. Parasti pietiek ar vienu stundu.
Tagad pati pica.
Taisot pilno porciju mūsu 32cm diametrā lielajā picas pannā, pica
sanāk ļoti liela un bieza, tāpēc parasti mēs atdalām kādu mazāku
gabaliņu no mīklas un to pieglabājam hermētiskā trauciņā ledusskapī
citai dienai. Jā, šo mīklu var mierīgi dažas dienas uzglabāt
ledusskapī, kur tā vēl pat mazliet rūgst.
Mīklu klāj pannā. Mēs to darām ar pirkstiem. Mīkla parasti sanāk ļotielastīga, tāpēc to var uzklāt plānu jo plānu. Kad tas ir paveikts, ļoti iesaku vēl kādas 10 minūtes ļaut šai uzklātajai mīklai vēl uzbriest – tā tā sanāks kraukšķīgāka.
Pa to laiku var sagatavotpildījumu – ļoti dīvaini skan šis vārds lietām, ko picai smērē un liek virsū :)
Pildījums.
Jāsāk ar mērcēm. Protams, tomātu mērce vai kečups, tas pirmkārt.
Otrkārt, iesaku šādu ķiploku mērcīti:
– Dažas ēdamkarotes Franča gavēņa majonēzes
– Izspiesta viena paliela ķiploka daiviņa
– Tējkarote sinepju
– Olīveļļa – kādas 1-2 ēdk.Visu sablendē un klāj virsū tomātu mērcei.
Tālāk jau te viss ir atkarīgs no gatavotāju gaumes.
Mēs uz picas liekam daudz plānu tomātu šķēlīšu, zaļās olīvas un jau pēc izvilkšanas no krāsns – svaigas spinātu vai rukolas lapiņas. ja to nav, tad:
1) spinātu vietā var pagatavot spinātu mērci – mazā katliņā uzsilda olīveļļu, met iekšā pāris saldēto spinātu kubiņu, sauju kapātu saules tomātu un nedaudz ūdens. visu kārtīgi samaisa un uzkarsē.
2) var izvēlēties tādu kā džankfūdīgāku toppingu – garšvielās apceptas sīpolu ripiņas, saulespuķu sēkliņas un sojas cīsiņu šķēlītes vai tofu (cepšanas beigās nokaramelizējot ar sojas mērci)
Beigās uz pildījuma liek garšvielas. Ļoti klasiski iesaku raudeni, pārējais jau
atkal ir brīva improvizācija.
Un, visbeidzot, liekam iekšā uzkarsētā cepeškrāsnī – kādos 220 grādos
būs labi – un cepam 15-18 minūtes. Ja ir uzliks bagātīgāks pildījums,
tad jācep, loģiski, ilgāk.
Kad gatavā pica ir izņemta, to var apslacīt ar olīveļļu. Man gan tas
bieži aizmirstas un tāpat ir ļoti garšīgi.
Labu apetīti :)
Sākšu jau ar to, ka no sirds ceru, ka visiem bijuši jauki, mīlīgi un garšīgi svētki. :)
marta ram 
