Uzticama vokpanna joprojām ir patāls un krājams sapnis, bet tāpēc jau nav jācieš kārei pēc voka ēdieniem. Šis ir variants, kas noder parastām, nelielām pannām, kam reizēm sagribas piedegt. Vienīgā prasība ir nenogurstošas rokas. Bet par visu pēc kārtas. Turpiniet lasīt
Mani jau pāris dienu vajāja doma par kāpostu/topinambūru kombināciju.
Vakar nolēmu beidzot abus saprecināt.
Es cilvēks nopietns un vispirms raudzījos pēc iespējamiem gatavošanas vairantiem. Vienīgais, ko atradu, bija kāpostu-topinambūru pica ar Ementāles sieru. Izklausījās labi, bet dīvaini arī, un tad būtu vēl jādomā, kā to siera nebūtību aizmālēt… galu galā pieslēdzos tikai kāpostu receptēm, kaut kā nonācu līdz indiešu ēdieniem, uzgāju ļoti labu lapu ar video un detalizētiem aprakstiem: Manjula’s kitchen. Tur paskatījos visādas garšvielu kombinācijas, paskatījos, ko dara ar kāpostiem un beigu beigās nolēmu daudz nečikināties un ķerties tik pie darba. Turpiniet lasīt
Vakar mums vegatērijā bija mīlīgs vakars ar pamatīgu cepināšanos – Smārts cepa savu meistarpicu un pie reizes nolēmām izcept piparkūkas no mīklas, ko uztapinājām pāris dienu iepriekš.
Pica, protams, kā allažiņ un vienmēr bija brīnumgarda. Tagad virs mērcītes uzkaisām arī rauga pārslas un sanāk tāds trīts, ka traks var palikt. Bet par picu citreiz, jo šoreiz es gribu paklaigāt par piparkūkām.
Piparkūkas ir tik neticami gardas, ka es tiešām nespēju tam noticēt. Es neesmu nekāds īpašais saldummīlis un piparkūkas vispār mani īpaši nesajūsmina. Bet nu parasti izcepu gan pāris pannas uz Ziemassvētkiem un domāju, ka šogad tak arī vajag. Uzgāju netā pievilcīgu, superātru un vienkāršu recepti (ar video pat) un nolēmu izmēģināt. Turpiniet lasīt
Lūk, Līga runā atkal: Turpiniet lasīt
Būs vēl divas fūdfesta receptes, abas no Līgas recepšu gaņģiem un krājumiem.
Šeit – pīrādziņi. Runā Līga: Turpiniet lasīt
Jau labu laiku biju dzirdējusi cildinošas runas par griķu miltiem un jo īpaši – par plānajām griķu pankūkām. Reiz sanāca beidzot ieraudzīt arī veikalā un tā nu griķu milti ietupās mūsu virtuves plauktā un gaidīja savu kārtu.
Joprojām veicot ložņāšanu pa krājumiem, nolēmu, ka pienācis laiks saņemties un tapināt tās pankūkas beidzot.
Ledusskapī lēnām kaltējās puse kāposta, kuru nolēmu lietderīgi izmantot un tā tapa doma par kāpostu-lēcu pildījumu. Turpiniet lasīt
Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.
Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja. Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!
Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam) un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt. Turpiniet lasīt
vienīgā "soļankas" bilde.
Fūdfestā gatavojām arī “soļanku”. Lūk, vegijšefa Līgas ziņa vegatērijai šai sakarā: Turpiniet lasīt
Vēl viens fūdfesta galda bestsellers bij Arietas gatavotie štovētie kāposti.
Lūk, viņas instrukcijas. (es tik copy/paste un pielikšu citu bildētas bildes):
Štovēti kāposti nudien ir ēdiens, kuru Latvijā prot gatavot gandrīz ikviens, kuram ir bāze ar ģimenes tradīcijām un, kurš nebaidās stāties pie plīts. Kā jau ar visu tradicionālo, katrs tomēr arī skābu kāpostu štovēšanai pieet mazliet atšķirīgi, lai arī garša bieži vien neatšķiras. Tad nu, kā to daru es – Turpiniet lasīt
Arī kraukšķi jau vienreiz tikuši te aprakstīti (šķēlīšu varianta pierādījums), bet mamma zvana un saka, ka nevarot atrast, tad nu likšu atsevišķi, lai nav nekādu pārpratumu.
Gardajiem, skābeni-saldajiem topīšu kraukšķiem būs vajadzīgs:
topinambūrs (cik daudz ēdīs, tik daudz arī ņem)
marinādei/mērcei:
baltvīna (vai kāds cits) etiķis
olīveļļa
sojas mērce
izspiests/smalki,smalki,smalki sakapāts ķiploks
pipari un vēl kāda garšviela pēc izvēles, es parasti lieku Tiger nopērkamo grieķu tomātu garšvielu. derēs arī timiāns/rozmarīns/baziliks un tamlīdzīgie
Marinādes sagatavošanai vairumā lej etiķi, tajā ieklapē garšvielas un ķiploku.
Tad pievieno klunkšķi olīveļļas (apm. 1 ēd.k.) un šļācienu sojas mērces (tāpat). Ja nav sojas mērces, pievieno sāli un mazliet cukura.
Tad marinādē liek topīšus un kārtīgi sagroza tā, lai visiem būtu marinādes mētelīši.
ja marinādes maz un etiķa vairs nav, vai negribas šķiesties, pielej maaazlietiņ ūdens.
Tā viņus atstāj mēteļoties uz min 15.
Uzkarsē pannu, tajā lej eļļu, uzkarsē un met iekšā topinambūrus, sparīgi maisot cep smukus kraukšķīgus, beigās var iemest sauju saulespuķu sēklu, pieliet vēl šļuku sojas mērces, aši apmaisīt un gatavs!
slinkā versija ir tāda, ka topīšus bez marinēšanas apcep un beigās vienkārši pārlej marinādi pāri, pacep vēl, tad sēkliņas, sojas mērci un atkal gatavs.
Tīri loģiski, ka tad garša nebūs tik izteikta, bet arī nebūs ne vainas.
Laba lieta ir arī tāda, ka, ja marināde paliek pāri, to labi var izmantot tālāk salātmērces gatavošanai. Vai ielikt ledusskapī un krauksķināt topīšus kādu citu dienu arī.
Labu *
Zemstrīpas piezīme:
Laba doma būtu izmantot grilpannu droši vien, bet man tādas nav un tur neko komentēt nevaru.
Marinādes recepte adaptēta no šejienes.
marta ram 