mana mazā vegatērija

Kādu laiku atpakaļ pamanīju Maximā saldos kartupeļus, ko nekad un nekādā veidā nebiju ēdusi. Tā kā ap šo laiku visos golivudas seriālos tā ir topa manta, nolēmu vienu paņemt un izmēģināt.
Atcerējos, ka bij manīta interesanta recepte ar baklažānu, bet tur bij visādas garšvielas, kādu man nebij mājā un vispār – likās sarežģīti. Te viņa ir
http://www.messyvegetariancook.com/2010/10/06/sweet-potato-and-aubergine-curry/
Tad sagadījās, ka Stokmanā viss trūkstošais apmēram atradās (tā ir joprojām tā pati viena no retajām Rīgas apmeklējuma reizēm) un lēti pat, tāpēc nolēmu saņemties un tomēr pagatavot šo šķietamo hārdkōru.
Dažas sastāvadaļas nācās aizvietot ar kko līdzīgu, tad nu rakstu savu gala versiju:

1 saldais kartupelis, sagriezts kubiņos
1 baklažāns, sagriezsts kubiņos
1 sīpols sagriezts četrās daļās
eļļa (es ņēmu sezama)
1/2 tējk. koriandra sēklu
1/2 tējk. kumīna sēklu
3-4 ķiploka daiviņas
1/2 tējk rīvēta ingvera
apm. 5 cm citronzāles (man bij kaltēta)
2 tējk. citrona sulas
1/2 tējk. sāls
1 glāze kokosriekstu piena
2 citrona lapas
1.5 tējk. brūnā cukura
2 tējk. sojas mērces
60-120 ml ūdens

Līdz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī liek pannu, kurā sagrieztie dārzeņi  (baklažāns, saldais kartupelis, sīpols)  samaisīti ar 1 tējk. eļļas.

Cep min 20 – 25, līdz dārzeņi gatavi. Receptē teikts, ka sīpols sabrūnēs, bet manējais palika bāls kā bāls un kamēr gaidīju to brūnēšanu, pārējie dārzeņi sāka jukt ārā.
Sausā uzkarsētā pannā grauzdē  kumīna un koriandra sēklas līdz tās sāk lēkāt un spridzināties. Piestā vai blenderī sajauc sēklas ar ķiploku, ingveru, citrona sulu, citronzāli un sāli.
Uzkarsē pannu, pannā ielej apm. 2-3 tējk. eļļas, pievieno iegūto pastu, to karsē apm. minūti.
Pievieno kokosriekstu pienu, pavāra vēl 2-3 min.
Pievieno cukuru, sojas mērci un citrona lapas. Samazina karstumu un karsē vēl 10 min. Ja ir vēlēšanās, sablendē mērci un atkal ielej pannā, kur tai pēc garšas pievieno sāli.
Mērcei pievieno ūdeni, samaisa. Tad pannā liek krāsnī ceptos dārzeņus un visu rūpīgi samaisa. Gatavs!

Zemstrīpas piezīmes:
Kad gatavoju, likās, ka traki daudz visa kā un grūti saprast, kas kad jādara. Tagad jau vairs nesaprotu, kas bij par traci – viss tak klīn un klier.
Mērce ir aromātiska un ļoti, ļoti garšīga – saldeni skāba, krēmīga un ļoti kārdinoši smaržo.
Iesaku kariju ēst ar rīsiem, jo viens pats šis ēdiens ir too much :D. Nākamreiz notiekti pamēģināšu citus dārzeņus, jo kaut kā saldais kartupelis (kas, starp citu man patika un kaut kad izmēģināšu vēl kādu pagatavošanas veidu) likās par saldu kopā ar mērci un sīpoliem (bet man vispār ir saldo ēdienu fobija, ja kas). Arī receptes autors mudina variēt dārzeņus. Tad nu citreiz noteikti.
Bet kopumā jāsaka, ka izdevās. Tikai smukas servēšanas bildes nav – par ātru apēdās laikam. Sirsnīgi atvainojos.