Posts Tagged ‘ mangoldi ’

polenta

Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.

Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja.  Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!

Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam)  un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt. Turpināt lasīt

grūbu gandrīz risoto

Vakar no rīta biju iemērkusi veselu burku grūbu (jo krājumu revidēšana turpinās) un visu dienu perināju domas, ko ar tām grūbām darīt. Tas nebija pārāk viegli, jo nekad mūžā nebiju ar grūbām neko darījusi. Ēšanu, protams, neskaitot. Ā, un mazajās klasītēs rokdarbos taisījām aizdomīgas kolāžas no visādām ēdamlietām. Bet nu tas man šoreiz patiešām nekādi nevarēja līdzēt.
Palasījos šur tur iternetos par grūbām, to lielisko uzturvērtību un gatavošanu. Paliku daudz gudrāka.
Vispār, ja ir laiks un vēlēšanās, iesaku parakņāties vegan coach. Tur var ļoti daudz interesanta atrast. Man īpaši patīk sadaļa “veido pats savu recepti’, kur uzskaitīti gatavošanas pamaprincipi un katra produkta labie saderības partneri.
Tad nu skatoties tur un citur un joprojām gremžoties par nenoreklamētajiem sēņu makaroniem, man uztapa vakariņas un jauna receptūra.
Nolēmu, ka gatavošu kko risoto veidīgu no grūbām, mangoldiem un sēnēm.

Mangoldi jebšu lapu bietes (eng.- swiss chard) ir ļoti vitaminizēti lapu dārzeņi, necimperlīgi, ātri augoši, gatavojami visos paveidos un  receptēs var aizvietot spinātus samērā labi. vislabāk, protams, svaigi ēdami, ja tā garšo un gribas. Es izgājušā vasarā audzēju pirmo reizi un pārcentos, protams, kopumā man bija ap 50 mangoldu stādu, lai gan runā, ka ģimenei pietiekot ar diviem – vienu baltu, otru sarkanu. Tas mums būtu par maz, bet nu par 10 tiešām vairāk nevajag. Ravēju atspērusies :) Rudenī daļu lielās ražas sablanšēju, atdzesēju un pildīju maisiņos. Tagad velku ārā un priecājos.

Es izmantoju saldētos mangoldus un saldētas meža sēnes, bet šos abus noteikti kādreiz mēģināšu aizvietot ar šampinjoniem un spinātiem.
Tad nu lūk, ko izmantoju savam eksperimentam:

500 g grūbu (svars pirms mērcēšanās dienas garumā)
1 liels sīpols
apm. 1.5 l karsta dārzeņu buljona vai ūdens
3 glāzes sagrieztu sēņu (man bija klucis sasalušu)
2 palielas saujas mangoldu/spinātu (atkal jau klucis sasalušu zaļumu)
eļļa, sāls, sojas mērce
1 ēd. k. sojas piena
1 buljona kubiņš, ja izmanto ūdeni nevis buljonu

Sāku ar lielās, dziļās pannas uzkarsēšanu, tad lēju iekšā eļļu un karstā eļļā – smalki sakapātus sīpolus. Tos cepina, kamēr caurspīdīgi, bet ne brūnēt sākuši, apm. 5 min.


Pievienoju sēnes un apcepināju arī tās.
Grūbu kārta (šeit jāpiebilst, ka grūbas pēc mērcēšanas kārtīgi jānoskalo). Iemaisīju grūbas sīpolu/sēņu maisījumā un turpināju maisīt min 1-2, lai grūbas mazliet aplīp ar visām garšām un smaržām.
Baltvīna klasiskajam risoto mūvam man nebij, tāpēc pielēju 1/2 glāzi (apm.125 ml)  karsta ūdens un uz mazas uguns ļāvu ūdenim iesūkties grūbās tā, lai panna paliek daudzmaz sausa. Tad pievienoju vēl pusglāzi. Gaidu, līdz iesūcas grūbās.
Smuki pamaisot, lai nekas nepiedeg, bet ļoti arī nevandoties pa pannu, turpināju pa pusglāzei vien pievienot ūdeni, kamēr grūbas jau drīzdrīzbūsgatavas (tikai jāuzmanās, lai nenovārās grūbu tīkamais kraukšķīgums nost!).
Tad reizē ar kārtējo ūdens devu pievienoju arī atkausētos mangoldus (kas jau vienreiz tikuši blanšēti, tāpēc jau pusgatavi), kurus kārtīgi iemaisīju grūbās.


Pievienojot pēdējo ūdens pusglāzi kopā ar tajā izšķīdinātu buljona kubiņu un karoti sojas piena.

Buljona kubiņu nepievienoju āgrāk, jo vegan coach iesaka sāli (kas buljonā ir vairumā) likt tikai pašās beigās, citādi grūbas var tā arī neizvārīties. Klausu uz vārda!

Pēc garšas pievienoju vēl nedaudz sāls, nedaudz sojas mērces, kapātus pētersīļus un nospriedu, ka gatavs.

Zemstrīpas piezīme:
Lai gan grūbēdiens garšoja itin labi,  tomēr likās, ka lēni ēdas, jo pasauss tomēr bij iznācis. Un kā nu ne – risoto tak parasti beigās tiek pie krēmīga siera/krējuma/sviesta mētelīša, bet manas grūbas palika plikas un nabagas. Tad nu šorīt, Smārtam pusdienu porciju sildot, pievienoju jau iepriekš pieminēto ķiploku mērci (gavēņa majonēze/ķiploks/olīveļļa/sinepes) un pēc noņemšanas no uguns – rauga pārslas. Un tagad nu gan sanāca īstā manta! Krēmīgi, smaržīgi, nepavisam ne sausi un ļoti, ļoti garšīgi.
Citreiz mēģināšu kādu sojas/auzu krējumu vai kādu citu veg. alternatīvu. varbūt silken tofu iederas, kas zina. Un timiānu varētu pielikt kādu zariņu, jo sēnes taču!
Šoreiz sanācis savārīt pavisam lielu porciju, tā ka pie grūbu gandrīz risoto pusdienās tikšu arī es. jam!

Bildēs gan pagaidām redzama vakardienas nekrēmīgā versija. varbūt ielikšu citas bildes, bet varbūt nē. Tagad gan jāiet grūbās.
Labu *