mana mazā vegatērija

Kā nu gadījās kā ne, bet novembris izrādījās īsts tēriņu mēnesis un kaut kur ap vidu attapāmies ja ne pie sasistas siles, tad pusdzīvas krājcūciņas gan.
Par laimi, iknedēļas iepirkumu sarakstu vienmēr papildina uzkrājumu veidošana(O – tomāti bundžās ar atlaidi – ņemam krājumiem!). Vēl ir laimējies ar puslaucinieku statusu un pavisam pilnu piestādītu dārziņu. Tagad dārziņš tukšs un kluss, bet kastes, maisi, saldētavas un katlējamie saišķi – nu, tie runā un smaržo paši par sevi.
Vārdsakot,  nolēmām pieteikt pēc iespējas lielu boikotu  veikaliem un vilkt laukā krājumus.

Kopš pārtikas kožu uzlidojuma viss ir sabāzts, sabērts un sastūķēts burkās un glabāšanas traukos. Tad nu atliek tik atvērt skapīša katalogu un izvēlēties. Acs kaut kā piesienas kus-kusa uzrakstam (galīgi izķēpājies un rokraksts liecina, ka es esmu slavens ķirurgs, goda vārds). Galvā sāk rotēt domu rotōriņi un pēkšņi atceros etniskā ēdiena favblogā lasītu kus-kusa recepti, kas sākās ar ievadu par autora briesmīgo pieredzi ar kledzveidīgo miltu masu, ko cilvēki viņam devuši ēst. Un to, kā pieredze mainījās, kādas afrikāņu dāmas gatavoto gardēdienu nogaršojot. Pilns stāsts par to, kā recepte tika izzondēta un izspiegota, rodams šeit:
http://niftynoshing.blogspot.com/2010/10/somalian-couscous-recipe.html
Man par lielu laimi, spiegs ir bijis ļoti dāsns un ar uzzināto arī padalījies. Visu produktu man nebija un dažus man lietot neklājas, tāpēc šeit būs jau manis nedaudz mainītā recepte. īstā un vienīgā rodama tai pašā jau iepriekš norādītajā resursā. Tātad:

2 lieli sīpoli
4 ķiploka daiviņas
2-3 ēd.k. eļļas (autors iesaka olīveļļu)
1 ēd.k. sojas mērces
3 glāzes ūdens
3-4 glāzes dažādu, smalki kapātu dārzeņu (burkāni, paprika, pākšu pupiņas, tomāti, zirnīši, utt.)
kušķis svaigas piparmētras un/vai oregano (der arī pamatīgas šķipsna kaltētas mantas)
500 g kus-kusa
sāls

notika arī kārtējā saldēto dārzeņu utilizācija.pārāk smuki nav.

Lielā pannā uzkarsē eļļu, tajā cepina plānās šķēlītēs sagrieztus ķiplokus un sīpolus, līdz smuki zeltaini. Pievieno pārējos dārzeņus un nedaudz apcep. Samazina liesmu, pievieno sojas mērci un ūdeni. *

* man patīk visu sutināt un vārīt lielajā pannā, bet receptes autors iesaka sīpolus vispirms apcept pannā un tad mest katlā, kur jau vārās ūdens, un tikai tad mest dārzeņus iekšā. es vienkārši pielēju vārošu ūdeni jau viegli apceptiem dārzeņiem i miers.

Uz mazas liesmiņas sautē, līdz dārzeņi pusgatavi.

Met iekšā piparmētru un/vai oregano, kārtīgi samaisa, pievieno kuskusu, vēl apmaisa un uz māaaziņas uguntiņas (ar vāku virsū!) sutina kādas min 15-20. Laiku pa laikam apmaisa. Un vienā brīdī ir gatavs un garšīgs.

Zemstrīpas piezīme:
Mans labākais kus-kus ever! Birstošs, viegls, netaukains, nelipīgs, brīnišķīgs! Tieši tāds, kādu to apbrīnoju Turcijā, tik ar dārzeņiem daudz. Iesaku, noteikti iesaku!
Jā, un eļļu patiešām var pieliet vairāk, par ļaunu nenāks.  (autors jau brīdināja)
Receptē teikts,  ar ko kopā jāpasniedz. Grillētos dārzeņus ieteiktu arī es, bet tā cepeša vietā es dotu kādu lēcu burgerplāceni vai ko tamlīdzīgu. Un svaigi salāti arī būtu īsti vietā.
Bet nu mēs ēdām nost tāpat  un slavējām un ēdām vēl. Paldies spiegam un lieliskajām Āfrikas dāmām.