Posts Tagged ‘ soja ’

pīrādziņu mīkla no delfu apcirkņiem

Tas nu reiz ir oficiāli – mēs mākam cept pīrāgus! Un viss pateicoties delfu forumā uzietai receptei un Smārta precizitātei un pacietībai. Viņš bij mīklas jaucējs un mīcītājs, es vairāk sitos ar novērošanu un pildījumu gudrošanu un taisīšanu.

Ūberlabā, detalizētā un precīzi ievērojamā pīrāgu mīklas recepte rodama šeit.
Tomēr, tomēr, kā mēs labi zinām, visas saites kādreiz var palikt nederīgas, ja to galā vairs nekas nekarājas. Tad nu drošības pēc postēju kopējumu. Nelaboju neko, lai skan īstās autores vārdi no sākuma do golam. :) Jā, un man žēl, ka nekur nav rodama refrence uz pīrādziņmeistaru. Tad nu dēvēšu viņu par pīrādziņu karalieni. Tātad – liels paldies Pīrādziņu Karalienei par recepti! Turpiniet lasīt

svētku soišliks


Kopš saviem veģetārisma pirmsākumiem esmu meklējusi dažnedažādus veidus, kā cienījami pagatavot soišliku jebšu sojas “šašliku”. Visādi ir gājis, bet nu šis ir par labāko atzītais variants. Pēdējo gadu turas mūsu un ciemiņu topā. Te man bildēs būs sojas “steiki”, bet marināde un pagatavošana principā tā pati.


marinādei:

100 ml sojas mērces
100 ml tomātu pastas vai sulas
100 ml eļļas (vislabāk jau garšīgas)
100 ml vīna/ābolu etiķa, derēs arī citronu sula
2-3 ēd.k. sinepju vai 1-2 tējk. sinepju pulvera
2- 3 paprikas (būs smuki, ja paņems pa vienai no katras krāsas)
2-4 sīpoli (der visu veidu un krāsu, sarkanie gan būs vissmukākie, protams)
sāls, pipari pēc garšas Turpiniet lasīt

polenta

Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.

Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja.  Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!

Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam)  un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt. Turpiniet lasīt